Mērķis — patiesa Eiropas tiesiskuma telpa, nostiprinot uzticēšanos, mobilitāti un izaugsmi

Eiropas Komisija šodien iepazīstināja ar savu nākotnes redzējumu par ES tieslietu politiku. Četrus gadus pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas tiesiskuma telpas izveide ir strauji progresējusi. Komisija ar likumdošanu tiesiskuma jomā ir mazinājusi birokrātiju pilsoņiem un uzņēmumiem, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanos un vienkāršotu praktisku jautājumu kārtošanu pilsoņiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties. Komisijas turpmākais mērķis ir darīt vēl vairāk, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu pilnībā darboties spējīgu kopējo Eiropas tiesiskuma telpu, kas pamatosies uz uzticēšanos, mobilitāti un izaugsmi.

"Tikai dažu gadu laikā tieslietu politika ir izrādījusies joma, kurā ir jāiegulda daudz darba Eiropas Savienības mērogā, līdzīgi kā iekšējā tirgus izveide pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Mēs esam mērojuši garu ceļu, taču mums vēl ir daudz jāpaveic, lai izveidotu patiesu Eiropas tiesiskuma telpu," sacīja priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga. "Būvēt tiltus starp dažādām tiesu sistēmām nozīmē veidot uzticēšanos. Patiesa Eiropas tiesiskuma telpa var optimāli darboties tikai tad, ja ir uzticēšanās citu valstu tiesu sistēmām. Jāpievērš uzmanība arī vēl divām jomām, kurās daudz darāmā: ES pilsoņu un uzņēmumu mobilitātei telpā bez iekšējām robežām un ES tieslietu politikas ieguldījumam izaugsmes veicināšanā un darbavietu izveidošanā Eiropā."

2014. gada beigas iezīmēs jaunu pavērsienu ES tieslietu politikā, — 2014. gada 1. decembrī noslēgsies Eiropadomes piecu gadu Stokholmas programma un ar to saistītais Komisijas rīcības plāns (IP/10/447), kurā noteiktas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas prioritātes. Noslēgsies arī Lisabonas līgumā paredzētais pārejas posms attiecībā uz tiesiskuma telpu. Tādējādi tiks atcelti pašreizējie ierobežojumi attiecībā uz Eiropas Savienības Tiesas īstenoto juridisko kontroli un Komisijas īstenoto Līguma piemērošanas uzraudzību saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, un tas nozīmē, ka Komisijai būs pilnvaras sākt pārkāpuma procedūras gadījumos, kad nav pareizi īstenoti ES tiesību akti, par kuriem iepriekš vienbalsīgi vienojušās dalībvalstis. 

Komisijas redzējums par ES tieslietu politikas nākotni šodien publicēts reizē ar Komisijas nākotnes programmu iekšlietu politikas jomā (skatīt IP/14/234). Abas nākotnes programmas publicētas paziņojuma formātā. Tieslietu jomā Komisija identificējusi trīs galvenos uzdevumus: stiprināt savstarpēju uzticēšanos, veicināt mobilitāti un sekmēt ekonomisko izaugsmi.

1. Uzticēšanās. Savstarpēja uzticēšanās ir tas stingrais pamats, uz kura veidojama ES tieslietu politika. Tādi ES instrumenti kā Eiropas apcietināšanas orderis vai noteikumi par dalībvalstu tiesību normu kolīzijas gadījumiem darbojas tikai tad, ja dažādu dalībvalstu tiesu iestādes cita citai ļoti uzticas. ES ir izveidojusi nozīmīgus pamatus savstarpējas uzticēšanās veicināšanai, taču tie ir vēl vairāk jānostiprina, lai nodrošinātu, ka pilsoņi, praktizējoši juristi un tiesneši pilnībā uzticētos tiesas lēmumiem, vienalga, kurā dalībvalstī tie arī būtu pieņemti.

2. Mobilitāte. Eiropieši arvien vairāk izmanto tiesības uz brīvu pārvietošanos — arvien vairāk ceļo, studē, precas, dibina ģimeni, pērk un pārdod preces un pakalpojumus aiz savas valsts robežām Eiropā. Pašlaik ir gandrīz 14 miljoni ES pilsoņu, kuri dzīvo kādā dalībvalstī, bet nav tās valstspiederīgie. Lai gan pilsoņi arvien vairāk izmanto savas tiesības, tomēr vēl joprojām saskaras ar dažādām praktiskām un juridiskām grūtībām, citā dalībvalstī īstenojot tiesības, kuras viņiem ir savā dalībvalstī. Komisija katru dienu risina šādu šķēršļu radītas problēmas. Piemēram, jaunākajā ziņojumā par ES pilsonību Komisija ir ierosinājusi 12 pasākumus pilsoņu tiesību nostiprināšanai (IP/13/410 un MEMO/13/409). Arī turpmāk tieslietu politikas prioritātei jābūt to šķēršļu novēršanai, kuri traucē ES pilsoņiem īstenot tiesības uz brīvu pārvietošanos un dzīvi jebkurā ES valstī.

3. Izaugsme. Pēdējos gados ar tieslietu politiku tika mērķtiecīgi atbalstīti uzņēmumi, izaugsme un ekonomiskā stabilitāte, uzlabojot tiesu iestāžu pieejamību un vienkāršojot strīdu izšķiršanu. Piemēram, ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiesas spriedumi, kas pieņemti vienā ES valstī, bez birokrātiskām procedūrām var tikt atzīti citā dalībvalstī (IP/12/1321), ierosināti fakultatīvi Eiropas tirdzniecības noteikumi, kurus uzņēmumi var izvēlēties piemērot, ja veic uzņēmējdarbību 28 ES valstīs (MEMO/14/137), un mūsdienīgi datu aizsardzības tiesību akti attiecībā uz digitālo vienoto tirgu (MEMO/14/60). Vēl viens piemērs ir "sanācijas un atveseļošanas kultūras" izveidošana saistībā ar pārrobežu uzņēmumu maksātnespēju (IP/12/1354). Nākotnē būtu jāturpina ar ES tieslietu politiku atbalstīt ekonomikas atveseļošanos, izaugsmi un bezdarba mazināšanu. Vajadzīgas strukturālas reformas, lai nodrošinātu, ka tiesu sistēma dažādās dalībvalstīs darbojas ātri, uz to var paļauties un tai var uzticēties. Jāpanāk, ka uzņēmumi strādā ar apziņu, ka tiem būs iespējams nodrošināt līgumu izpildi un efektīvi risināt tiesvedību visā ES, nesaskaroties ar šķēršļiem, ar kuriem tie vēl aizvien saskaras šodien.

Šo uzdevumu risināšanai Komisija ierosina turpmākās ES tieslietu politikas pamatā apvienot dažādas metodes: konsolidēt līdzšinējos sasniegumus, ja vajadzīgs, kodificēt ES tiesību aktus un praksi un attiecīgos gadījumos papildināt spēkā esošo regulējumu ar jaunām iniciatīvām. Lai rastu vislabāko risinājumu katrā jomā, būs jāveic individuāla analīze un ietekmes novērtējums.

·    Piemēram, konsolidācija vajadzīga, lai pārliecinātos, ka ir efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi un neatkarīgas valstu tiesībaizsardzības iestādes, kas nodrošina reālu tiesību izmantošanu uz vietas; lai apmācītu tiesnešus un juristus par īstiem "Savienības tiesnešiem" un uzlabotu informācijas tehnoloģiju lietošanu tiesās, tiesas un ārpustiesas procedūrās.

·    Spēkā esošu ES tiesību aktu un Eiropas Savienības Tiesas judikatūras kodifikāciju var izmantot tiesību aktiem patērētāju tiesību jomā vai par noziedzīgām darbībām aizdomās turētu personu procesuālo tiesību jomā, racionalizējot spēkā esošo regulējumu un darot tiesības pieejamākas pilsoņiem un uzņēmumiem.

·    Spēkā esošo tieslietu politikas nostādņu un juridisko instrumentu papildināšana vienmēr būtu jāveic ar mērķi vairot savstarpēju uzticēšanos, vienkāršot dzīvi pilsoņiem un veicināt lielāku izaugsmi. Var izvēlēties arī citas metodes, piemēram, savstarpēju atzīšanu, tradicionālo saskaņošanu un metodi, kad pēc izvēles saskaņo materiālo vai procesuālo tiesību normas.

Turpmākie pasākumi

Eiropas Parlaments un Padome jau pabeidza diskusijas par ES tieslietu politikas nākotni. Komisāru kolēģija 25. februārī rīkoja politikas debates. Šodien pieņemto Komisijas paziņojumu izmantos turpmākās diskusijās, it īpaši 24. jūnija Eiropadomes ietvaros.

Vispārīga informācija

ES tieslietu politiku pēdējos gados ir skārušas būtiskas pārmaiņas. Tikai 2010. gadā, kad sākās Komisijas pašreizējais pilnvaru termiņš, tika izveidots tieslietu portfelis. Kopš tā laika Komisija ir iesniegusi vairāk nekā 50 iniciatīvas šajā jomā, par 95 % īstenojot Stokholmas programmu un veidojot pamatus patiesai Eiropas brīvības, tiesiskuma un drošības telpai, kas kalpo Eiropas pilsoņiem un ir viens no galvenajiem mērķiem, kuri noteikti Lisabonas līgumā.

Dažos gados vien ir gūti būtiski panākumi. Jaunas ES tiesības noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzībai (IP/12/1200), nostiprinātas tiesības uz taisnīgu tiesu aizdomās turētām personām kriminālprocesā (IP/12/575, IP/13/995, IP/13/921) un vienkāršāka spriedumu atzīšana (IP/12/1321) ir uzlabojušas tiesu pieejamību, un Komisijas priekšlikumi par personas datu aizsardzību ir ierosināti, lai nostiprinātu pamattiesības un digitālo vienoto tirgu (MEMO/14/60). Komisija ir arī ierosinājusi izveidot Eiropas Prokuratūru, lai nodrošinātu, ka katrs eiro ES budžetā tiktu izmantots paredzētajam mērķim un būtu aizsargāts pret noziedzniekiem (MEMO/14/124). Turklāt tādas iniciatīvas kā ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā (IP/13/285) ir parādījušas, cik svarīga ekonomiskai izaugsmei ir efektīva tiesu sistēma un politika.

Pagājušajā novembrī Komisija rīkoja konferenci "Assises de la Justice" (IP/13/1117), kurā tikās tiesneši, juristi, zinātnieki, politikas veidotāji un uzņēmumu pārstāvji no visas Eiropas, lai pārrunātu ES tieslietu politikas nākotni. 2014. gada janvārī notika līdzīga konference, lai pārrunātu ES iekšlietu politikas nākotni.

Plašāka informācija

Press pack:

http://ec.europa.eu/justice/newsroom/effective-justice/news/140311_en.htm

Saite uz MEMO: MEMO/14/174

Link to updated Assises factsheets

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:  http://ec.europa.eu/reding

EK priekšsēdētāja vietnieces Twitter konts: @VivianeRedingEU

ES Tieslietu ģenerāldirektorāta Twitter konts: @EU_Justice

 

Kontaktpersonas: Mina Andreeva  (+32 2 299 13 82) Natasha Bertaud  (+32 2 296 74 56) Iedzīvotāji var sazināties ar Europe Direct pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11 vai e­pastu