Eksperti: vienots Eiropas patiesā labuma guvēju reģistrs palīdzēs tiesībsargiem

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta (EP) lēmumu pirmajā lasījumā, ES dalībvalstu publiskajos reģistros būs jānorāda uzņēmumu un fondu galīgie īpašnieki. Latvijā šāda prasība jau darbojas, kaut, kā atzīst Uzņēmumu reģistrs, neskatoties uz kriminālatbildību, to izpilda trešā daļa juridisko personu, kam tas būtu jādara. Taču ne visās ES valstīs pieņemti šādi noteikumi, tāpēc cīņa ar nelegālo naudu notikusi tikai valsts ietvaros, kas, kā uzsver Krišjānis Kariņš, EP ziņotājs par minēto direktīvu, ir grūti izpildāma – vienots reģistrs būtu efektīvāks risinājums.

LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns, atzīstot, ka vēl tāls ceļš ejams, pauž prieku par pirmo soli. Viņš redz divus scenārijus – vienots ES reģistrs ar visiem patiesā labuma guvējiem fiziskās personas līmenī vai visu valstu uzņēmumu reģistru tīkls ar iespēju nepieciešamības gadījumā pieslēgties un uzzināt aktuālo situāciju. Galvenie ieguvēji no šī procesa, pēc eksperta teiktā, ir tiesībsargi.

Arī bankas, kam jau kopš 2004. gada ir pienākums noskaidrot savu klientu patiesā labuma guvējus, pozitīvi vērtē jaunās direktīvas projektu, jo tad varēs salīdzināt savu informāciju ar publiskajā reģistrā pieejamo, saka Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents Andris Rozentāls.

Tiesa, pastāv iespēja reģistrēties t.s. trešajās valstīs, bet tas, pēc K. Kariņa teiktā, ir riskanti pašiem uzņēmējiem, kas daudzus varētu atturēt izmantot šādu alternatīvu. Šis direktīvas projekts ir skaidrs signāls šīm trešajām valstīm, ka Eiropā tās tagad novērtēs pēc tā, ir vai nav iespēja noskaidrot patiesā labuma guvēju, papildina V. Burkāns.

Tagad par attiecīgās direktīvas gala versiju notiks sarunas ar otru likumdevēju – ES ministru Padomi, taču, kā par potenciālo vienošanos tēlaini saka K. Kariņš, „ir skaidrs, ka iesim uz teātri, vai liksim kaklasaiti – tas jau ir vienkāršāks jautājums”.