Diskusija: vēlēšanām jākļūst personiskākām

Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītāja v.i. Marta Rībele, atklājot diskusiju, uzsvēra, ka demokrātiskā sistēmā vēlēšanas ir iedzīvotāju galvenās sviras, kā paust savu izvēli un noteikt savus pārstāvjus, tāpēc fakts, ka gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās līdzdalība samazinās, ir pamats diskusijai par vēlēšanu nākotni.

Tālā Eiropā un vilšanās politiķos

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka atzina, ka sabiedrība kopumā ir skeptiska. Turklāt daudzu Latvijas iedzīvotāju prātos Eiropa ir kaut kur tālu. Ļaudis nesaprot, kādā veidā, balsojot par vienu vai otru politiķi, viņi var kaut ko mainīt Eiropas un savā dzīvē.

Diskusiju turpināja komunikācijas speciālists Ansis Egle, kurš, lai arī pats piedalīsies vēlēšanās, novērojis, ka cilvēki pēdējos gados ir kļuvuši skeptiskāki, jo netic, ka politiķi spētu realizēt interesantu un vajadzīgu politiku. Politiķi ir atrāvušies no sabiedrības un viņu darbam nav reālas, taustāmas atdeves, piemēram, bērnu vecākiem joprojām ir sarežģīti saņemt valsts nodrošināta bērnudārza pakalpojumus. Turklāt priekšvēlēšanu komunikācija balstīta frāžainībā un solījumos un ir bez konkrētības.

Skaidrojot zemo vēlētāju aktivitāti, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns, mācītājs Juris Cālītis atsaucās uz visiem zināmu patiesību, ka cilvēki nedarīs to, kas viņiem neliekas svarīgi. Iedzīvotājiem nešķiet, ka vietējo un Eiropas līmeņa vēlēšanu rezultāti ko būtisku maina. Mācītājs atzina, ka valdošie politiķi nav gatavi savienoties, sazināties un uzklausīt tautas viedokli. Par to arvien turpina pārliecināties sabiedrībā aktīvie cilvēki, kas centušies kaut ko mainīt vai panākt.

Salīdzinot situāciju Latvijā ar labāk attīstītām valstīm, TV un radio raidījumu vadītājs, mūziķis Kārlis Būmeisters norādīja, ka tur vēlētāju aktivitāte ir vēl zemāka - arī mūsu valstī vērojams labklājības pieaugums. Tāpat, viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību vēlēšanās balso par vienu un to pašu, kaut arī katrās vēlēšanās ievēlēto cilvēku risināmo jautājumu loks un atbildība būtiski atšķiras. Viņš arī pauda nožēlu, ka bieži vien Latvijas „iekšējās politikas superzvaigznes” ievēl Eiropas Parlamentā un šeit nākas iztikt bez viņu atbalsta.

Tikmēr Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars pauda viedokli, ka cilvēki balso tad, ja "pazīst drēbi" - deputātus, viņu nodarbošanos. Ja iedzīvotāji viļas, viņi pārstāj par to interesēties.

Apdraudējums mobilizē piedalīties vēlēšanās

Lai arī I. Šteinbuka paredz, ka pēdējā laikā jūtamā apdraudējuma sajūta, kas saistīta ar Krievijas agresiju Ukrainā, var mobilizēt Latvijas iedzīvotājus piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka dramatiskums samazinās - gan pasaules, gan Eiropas vēlēšanu rādītāji liecina: jo tālāk no Otrā pasaules kara, jo zemāka vēlēšanu aktivitāte. Cilvēki nejūtas apdraudēti, tāpēc uz vēlēšanām īpaši neraujas.

Kā vēl vienu iemeslu arvien rūkošajai cilvēku līdzdalībai vēlēšanās, I. Kažoka min atšķirību trūkumu politisko partiju piedāvājumā. Pēc vēlētāju domām, nav lielas atšķirības starp ievēlētajiem politiķiem. Tas nozīmē, ka vēlētājs var paļauties - pat ja viņš neaizies uz vēlēšanām, viņa dzīvē nekas būtiski nemainīsies.

Papildu balsošanas veidi – riskanti, bet aktivitāti var veicināt

Meklējot atbildes uz jautājumu, vai Latvijā būtu jāievieš elektroniskās vēlēšanas, A. Cimdars norādīja, ka jebkurš papildu balsošanas veids varētu palielināt sabiedrības aktivitāti vēlēšanās, taču pastāv liela varbūtība, ka balsis var tikt nozagtas. Ieviest jaunu sistēmu varot tikai tad, kad pilnībā apzināti visi riski, rasts nepieciešamais finansējumus, kā arī ir saņemts sabiedrības atbalsts. Pēc A. Cimdara domām, elektronisko balsošanu nevar salīdzināt ar banku maksājumiem, kas arī neesot 100% droši, bet bankas izstrādājušas atmaksas mehānismu.

I. Kažoka piekrita, ka šobrīd nav iespējamas drošas un reizē aizklātas elektroniskās vēlēšanas. Iespējamība, ka piekļūstot sistēmām, tiktu ietekmētas balsis, ir diezgan liela, taču vēlēšanu nākotne noteikti ir sistēmā, kur ir aizsargmehānismi un kur cits citam vairāk uzticamies.

Vēlēšanām nākotnē ir jāmainās, kļūstot personiskākām

Diskusijā dalībnieki arī dalījās priekšlikumos, kā cilvēkus mudināt aktīvāk piedalīties vēlēšanās. A. Egle rosināja vēlēšanas padarīt vairāk personalizētas un sabiedrību aizraujošas, piedāvājot tās rīkot kā festivālu. Arī A. Cimdars piekrita, ka komunikācijai jākļūst personiskākai, iesakot politiķiem uzrunāšanu no ekrāniem aizstāt ar cilvēcīgu klātienes sarunu. Savukārt K. Būmeisters, iedvesmojoties no cilvēku lielās intereses par Muzeju nakts pasākumiem, ieteica rīkot "nakts vēlēšanas" - kas zina, cilvēki nāktu un pat rindās stāvētu.

Diskusiju noslēdza A. Cimdars, sakot, ka vēlēšanu aktivitāti palielināt izdosies, ja tiks runāts ar tiem cilvēkiem, kuri redz kopsakarības un kuri var uzrunāt tālāk citus, tā veidojot solidāru komunikāciju. Katra ceļa galā ir vieta, kur nonākt. Jautājums ir tikai par ceļu, kuru izvēlamies.