Tuvināties, lai risinātu kopīgas problēmas. ES Baltijas jūras stratēģijas 5. ikgadējais forums

Risinot problēmas, kas saistītas ar konkurētspēju un klimata pārmaiņām, ar enerģētiku un izglītību, Baltijas jūras piekrastes valstis attīsta savstarpēju sadarbību — ES Baltijas jūras reģiona stratēģijai (EUSBSR) sācies jau piektais gads.

Par reģionālo sadarbību atbildīgais Komisijas loceklis Johanness Hāns piedalīsies ikgadējā forumā par EUSBSR un 16. Baltijas attīstības foruma samitā, kas notiks Somijas pilsētā Turku 3.–4. jūnijā. Paredzams, ka piedalīsies daudzi vadītāji, augsta līmeņa politiķi un eksperti, kā arī svarīgi uzņēmēji, to vidū Somijas premjerministrs Jirki Katainens, Igaunijas premjerministrs Tāvi Roivass, Somijas ekonomikas ministrs Jans Vapāvuori, Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministrs Aleksanders Stubs un vides ministrs Ville Nīniste, Turku pilsētas galva Aleksi Randells un Polijas infrastruktūras un attīstības ministra vietnieks Marčins Kubjaks. Piedalīsies uzņēmēju pārstāvji: Siemens Finland vadītājs Janne Ēmanis, Bayer Nordic vadītājs Olivers Ritgens, Kristiāns Ketelss no Hārvarda Universitātes Biznesa skolas, Nordea galvenais ekonomists Helge Pedersens un Baltijas attīstības foruma priekšsēdētāja Lēne Espersena.

Forumā piedalīsies vairāk nekā 1000 pārstāvju no Baltijas jūras reģiona un arī Krievijas, Norvēģijas un Islandes privātā sektora, reģionālajiem uzņēmumiem, pilsoniskās sabiedrības, akadēmiskajām aprindām un plašsaziņas līdzekļiem. Forums centīsies vēl vairāk uzlabot sadarbību makroreģionā atbilstoši devīzei "Kopīga izaugsme plaukstošam, iekļaujošam un savienotam Baltijas jūras reģionam".

ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas (EUSBSR) ietvaros jau piecus gadus sadarbojas astoņas ES dalībvalstis (Zviedrija, Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva un Polija), kurās mīt 17 % ES iedzīvotāju. Risinot kopīgas problēmas, piemēram, vides aizsardzībā un konkurētspējā, kā arī energoapgādes drošībā, stratēģijas ietvaros jau ir radies daudz veiksmīgu iniciatīvu un projektu. Starp tiem jāmin projekts Chemsea, kas novērš apdraudējumu no Baltijas jūrā pamestās ķīmiskās munīcijas, un kopīgie centieni izmantot atjaunīgos biogāzes energoresursus. Šādas iniciatīvas padara šo makroreģionu par paraugu pārējai Eiropai.

EUSBSR forumā tiks uzsvērta arī vajadzība pēc vēl lielākas dalībvalstu politiskās apņēmības un mērķtiecīgas rīcības. Tas ir uzsvērts pagājušā mēneša Komisijas ziņojumā par ES makroreģionālo stratēģiju pārvaldības struktūru.

Runājot par gaidāmo pasākumu, Komisijas loceklis Hāns saka: “Baltijas jūras stratēģija vieno partnerus visciešākajā sadarbībā, kāda mūsu kontinentā pieredzēta. Pirms Baltijas valstu un Polijas pievienošanās ES tikai pirms desmit gadiem būtu bijis daudz grūtāk panākt šādu sadarbību, kas apvieno un integrē tik dažādus jautājumus kā vides problēmas Baltijas jūrā, trūkstošo transporta savienojumu izveide un sadarbība pirmrindas pētniecībā un inovācijā. Mēs jau tagad skatām daudzsološus rezultātus — šās sadarbības augļus.”

Komisijas loceklis Hāns piebilst: “Ir pienācis brīdis nodrošināt, lai šis progresīvais makroreģions būtu spējīgs pats pieņemt lēmumus par savu nākotni un efektīvi darboties ilgtermiņā. Mēs sagaidām spēcīgāku saimnieka apziņu pašā reģionā un katras iesaistītās valdības līderību, lai mēs varētu veicināt izaugsmi, risināt neatliekamas vides problēmas un sasniegt konkrētus taustāmus rezultātus.”

Šis pasākums, ko rīko Eiropas Komisija un Baltijas Attīstības forums un ko kopīgi uzņem Baltijas jūras valstu padomes Somijas prezidentūra un Turku pilsēta, ir daļa no „Baltijas jūras dienu 2014” pasākumu virknes un gada lielākā konference Baltijas jūras reģionā, kas veltīta Baltijas jūras jautājumiem.

Šajā 2 dienu pasākumā tiek organizētas vairākas preses konferences un pasākumi, ieskaitot Turku Zinātnes parka apmeklējumu.

Konteksts

ES Baltijas jūras reģiona stratēģija, ko Eiropadome pieņēma 2009. gadā, nodrošina integrētu satvaru, kurā risināt problēmas, kuras grūti pārvarēt atsevišķi. Šajā makroreģionā, kurā ietilpst astoņas ES dalībvalstis (Zviedrija, Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva un Polija), dzīvo aptuveni 85 miljoni cilvēku. Reģionam specifisku problēmu risināšanai tās ir apvienojušas spēkus ar Krieviju, Norvēģiju un Islandi. Šī bija ES pirmā makroreģionālā stratēģija. Tai sekoja Donavas stratēģija, kuru sāka 2011. gadā. Pēc dalībvalstu pieprasījuma Komisijas loceklis Hāns jau šomēnes oficiāli ierosinās jaunu makroreģionālo stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam, un nākamajā gadā tāda ir paredzama arī Alpiem.

Baltijas jūras stratēģijas projektu/iniciatīvu piemēri

CHEMSEA — (ķīmiskās munīcijas meklēšana & novērtēšana) projekta mērķis ir iezīmēt kartē ķīmiskās munīcijas izgāztuves Baltijas jūrā un novērtēt attiecīgo vides risku; iniciatīvā tiek arī izstrādātas vadlīnijas, lai samazinātu iespējamo apdraudējumu videi un zvejniekiem un sagatavot reģiona mēroga ārkārtas rīcības plānu toksisko vielu noplūdes gadījumiem.

BSR Stars ‘Demola’ ir atvērta sadarbības inovācijas platforma, kurā talantīgi studenti kopīgi ar uzņēmumiem izstrādā jaunus risinājumus reālām problēmām. Projekts palīdz atturēt studentus no augstskolas pamešanas; tas tika izveidots Tamperē (Somija) 2008. gadā, bet tagad tas ir pārņemts Baltijas jūras reģionā (Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā) un ārpus tā (Ungārija, Slovēnija). Galvenie fakti par 7 Demola centriem atrodami šeit.

Projekts StarDust 2010.–2013. gadam attīstījās no projekta "BSR Stars". Projekta kodols bija piecas starpvalstu inovācijas partnerības: Active for Life, Clean Water, Comfort in Living, MarChain un Mobile Vikings. Katra partnerība saveda vienkopus pētniekus, uzņēmumu pudurus, MVU tīklus un publiskā sektora pārstāvjus no dažādām valstīm, apvienojot dažādas perspektīvas, kompetences jomas un dažādu veidu rezultātus.

Baltic Deal ietvaros risinās darbs ar lauksaimniekiem visā reģionā, lai palīdzētu viņiem samazināt barības vielu zudumus saimniecībās, saglabājot ražošanu un konkurētspēju. Projektu vada Zviedrijas Lauksaimnieku federācija kopā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.

Projekts EfficienSea — efektīva, droša un ilgtspējīga satiksme jūrā — ir vērsts uz to, lai padarītu Baltijas jūras reģionu par e-navigācijas izmēģinājuma reģionu, veidojot un testējot e-navigācijas infrastruktūru un pakalpojumus un plaši apmainoties ar labāko praksi. Vadošais partneris ir Dānijas Jūrniecības pārvalde.

LNG Baltic Sea Ports projekta mērķis ir reģionā panākt atbilstību jaunajām sēra satura robežvērtībām to kuģu degvielā, kas kursē Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā un Lamanšā, un veicināt saskaņotu pieeju sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) uzpildes infrastruktūrai, jo tiek uzskatīts, ka tā ir viens no galvenajiem risinājumiem jauno prasību izpildei.

Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns BEMIP cenšas izveidot integrētu un labi funkcionējošu enerģijas tirgu, īstenojot infrastruktūras projektus un apzinot trūkstošo elektroenerģijas un gāzes infrastruktūru, kā arī koordinējot dažādu dalībnieku darbības. Te būtu jāietver arī labāka valstu enerģētikas stratēģijas koordinēšana un pasākumi, kas sekmētu piegādes daudzveidību un labāku enerģijas tirgus funkcionēšanu.

Papildu informācija

Foruma programma

European Union Strategy for the Baltic Sea Region

Tviterī: @EU_Regional @JHahnEU #EUSBSR

Video: EU Strategy for the Baltic Sea Region - Cooperating together for our region

ES makroreģionālās stratēģijas