Deputāti ar 497 balsīm par, 78 pret un 56 atturoties pārņema Komisijas sākotnējo ierosinājumu bez grozījumiem.
"Nekavējoties pieņemtais lēmums par autonomajām tirdzniecības priekšrocībām Ukrainai, pierāda, ka ES var rīkoties strauji un izlēmīgi. Tas ir arī mūsu politiskās gribas apliecinājums un morālais pienākums", norādīja ziņotājs Gabrielius Landsberģis (EPP, Lietuva). Viņš arī norādīja, ka šis lēmums sniegs Ukrainas ražotājiem un uzņēmējiem iespēju bez steigas sagatavoties abpusējas brīvās tirdzniecības zonas izvedošanai 2016. gadā.
Lēmums paraedz Ukrainai "atlaist" 94,7% tarifu, ko citādi uz ES robežas iekasētu par rūpniecības preču ievešanu. ES ievedmuita atcelta aptuveni 80% Ukrainas lauksaimniecības produktu. ES ierobežo bez nodokļa ievedamo produktu apjomus nozarēs, kur tas varētu kaitēt ES lauksaimnieku un ražotāju interesēm, piemēram, graudu, cūkgaļas, liellopa gaļas, putnu gaļas un pārstrādāto produktu nozarēs. Ukrainai arī jānodrošina atbilstība ES pārtikas veselības standartiem un jāievēro cilvēktiesības, pamatbrīvības un tiesiskums.
Muitas nodokļus Ukrainas produkcijai ES atcēla jau šā gada aprīlī, lai sniegtu tūlītēju atbalstu Ukrainas ekonomikai pēc tam, kad to smagi skāra Krievijas piemērotie tirdzniecības ierobežojumi. Sākotnēji brīvā piekļuve Eiropas tirgum bija plānota tikai uz sešiem mēnešiem, proti, līdz šā gada 1. novembrim, kad bija paredzēts izveidot abpusēju brīvās tirdzniecības zonu, kā to paredz ES un Ukrainas parlamentos septembrī ratificētais ES-Ukrainas Asociācijas nolīgums.
Tomēr pēc sarunām ar Ukrainu un Krieviju 12. septembrī ES piekrita atlikt brīvās tirdzniecības zonas izveidi līdz 2015. gada 31. decembrim, norādot, ka šis lēmums pieņemts "kā daļa no visaptveroša miera procesa Ukrainā".
Ukrainas tirdzniecības statistika liecina, ka eksports un Ukrainas uz ES 2014. Gada pirmajā pusē pieaudzis par 25% (jeb US$ 587 miljoniem), tādējādi kompensējot par to, ka krities Ukrainas eksports uz Krieviju (24.5% kritums).