Ieguldīt 315 miljardus eiro ES ekonomikas "pārstartēšanā"

Junkers norādīja, ka plāna galvenās sadaļas ir:

- Eiropas Stratēģisko ieguldījumu fonds, kas jāizveido līdz 2015. gada jūnijam. Fondā 21 miljardu eiro nodrošinās no ES budžeta un Eiropas Investīciju bankas, bet pārējos līdzekļus, kopā vismaz 315 miljardus eiro, piesaistīs no investoriem, ar mērķi veikt ieguldījumus laikposmā no 2015.līdz 2017.gadam;

- jauna investīciju projektu programma, kurai piešķirs ES tehnisko palīdzību;

- plāns, kā Eiropu padarīt pievilcīgāku ieguldītājiem un novērst likumdošanas šķēršļus, kas apgrūtina investīcijas.

Politisko grupu replikas

Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Manfrēds Vēbers (Vācija) Junkera plānu vērteja atzinīgi: "Privātā kapitāla piesaistīšana ir labāks risinājums par jaunu parādu veidošanu", tomēr uzsvēra, ka dalībvalstīm ir jāturpina strukturālās reformas."Ja tiesas procesi velkas tik ilgi kā Italijā, ja darba tirgus ir tik neelastīgs kā Francijā, un ja plānošana velkas mēnešiem un gadiem, kā tas ir manā valstī, nav jābrīnās, ka trūkst investīciju".

S&D grupas vadītājs Džanni Pitella (Itālija) norādīja, ka viņa politiskā grupa būtu vēlējusies "atvēlēt vēl vairāk publisko līdzekļu, un piesaistīt vairāk ieuldījumu, tomēr šis ir labs sākumpunkts". Viņš uzsvēra, ka viņa grupu neinteresē "kredītaģentūru vērtējums. Mūs interesē cilvēku dzīves". Pitella atgādināja Junkeram, ka S&D atbalstīja viņa kandidatūru ar noteikumu, ka ieguldījumu pakete tiks īstenota un Parlaments tiks iesaistīts procesā.

Atsaucoties uz Junkera lietoto investīciju programmas salīdzinājumu ar lejkannu, Eiropas Konservatīvo un Reformistu grupas vadītājs Sijeds Kamals (AK) vaicāja "Kā nodrošināt, ka šīs "lejkanna" patiešām stimulēs izaugsmi? Kā nodrošināt, lai tā nekļūtu par publisko līdzekļu šļūteni, kas aizskalo visus privātos ieguldījumus? Kā nodrošināt, ka tā nebūs privāta apūdeņošanas sistēma, kas nekad netiek ieslēgta? Mums ir vajadzīgas konkrētas atbildes uz dažiem jautājumiem. (..) Un varbūt pēc tam mēs atbalstīsim jūsu projektu".

Liberāļu (ALDE) grupas vadītājs Gijs Ferhovštads (Beļģija) uzsvēra, ka ieguldījumiem jāiet rokrokā ar strukturālu reformu dalībvalstīs. "Varbūt darba tirgus reforma jāizvirza kā priekšnoteikums līdzekļu saņemšanai dalībvalstī", viņš ierosināja, uzsverot arī vajadzību pabeigt ES vienotā tirgus izveidi digitālajā, enerģētikas un kapitāla tirgus jomās. "Citādi mēs zaudēsim ļoti daudz līdzekļu", viņš teica. Ferhofštads arī ierosināja piešķirt nodokļu atlaides investīcijām, lai tādējādi ieinteresētu vairāk privāto ieguldītāju.

Dimitrios Papadimoulis (Grieķija) no Apvienoto Kreiso grupas teica Junkeram: "Plāns, ar ko jūs iepazīstinājāt, ir tikai tukši vārdi. Sešpadsmit miljardu no ES budžeta un pieci miljardi no Eiropas Investīciju bankas — tur nav neviena "svaiga" eiro. Jūs solāt, ka ieguldītie līdzekļi atmaksāsies 15-kārtīgi. Ņemot vērā pašreizējo eirozonas stagnāciju un lejupslīdi, jūs par to nepārliecināsiet nevienu pasaules ekonomistu".

Filips Lambērs (Beļģija), kurš runāja Zaļo grupas vārdā, uzteica ieguldījumu plāna "labos nolūkiem", bet vienlaikus uzsvēra, ka jāpieliek punkts "kazino ekonomikai". Viņš uzsvēra, ka cīņai pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas jākļūst par neatņemamu jaunā plāna daļu un uzsvēra vajadzību palielināt ES energodrošību. "Mums jāpārtrauc Putinam un viņa enerģētikas sistēmai pārskaitīt miljardu eiro dienā".

Patriks O'Flinns (UK) no grupas "Brīvības un Tiešās demokrātijas Eiropa" norādīja, ka Junkers grasās "bezjēdzīgi ieguldīt neiedomājami lielu naudu". Viņaprāt, "galvenā ES problēma ir eiro", kura dēļ Dienvideiropas valstis nevar devalvēt valūtu un tādējādi veidot labvēlīgāku vidi ieguldījumiem.

Pie politiskām grupām nepiederošo deputātu pārstāvis Gerolfs Annemans (Beļģija) norādīja, ka ieguldījumu pakete pamatā ir "etiķešu pārlīmēšana (...) Šī ir bezjēdzīga lejkanna, jo tā vienalga atkal baros tikai monopolus".

Komisijas atbilde

Eiropas Komisijas vicepriekšsēdētājs Jirki Katainens, komentējot deputātu teikto, norādīja, ka jaunais finansējums ievērojami ietekmēs reālo ekonomiku, tas paredz publisku un privātu līdzekļu ieguldīšanu reālos projektos un reālu darbavietu radīšanu. Viņš uzsvēra, ka dalībvalstu iemaksas fondā neatstās ietekmi uz Stabilitātes un izaugsmes paktu. Fondam jāiemieso "jauna Eiropas līmeņa pieeja, mainot publisko līdzekļu ieguldīšanas veidu", ar īpašu uzsvaru uz augstāka riska līmeņa aizņemšanos.