Pāvests Francisks Eiropas Parlamentā uzrunā "visus Eiropas iedzīvotājus"

Atklājot svinīgo sēdi, EP priekšsēdētājs Martins Šulcs norādīja, ka cilvēku uzticēšanās politikai gan dalībvalstu, gan Eiropas līmenī, ir "katastrofāli kritusies", un uzsvēra, ka neviena iestāde nevar darboties bez iedzīvotāju atbalsta. "Mums visiem jāsadarbojas, lai atgūtu zaudēto uzticēšanos", viņš teica.

Šulcs uzsvēra, ka Eiropas Savienības un Katoļu baznīcas kopīgie mērķi ir "vairot iecietību, cieņu, līdztiesību, solidaritāti un mieru", kā arī to, ka "Eiropas Savienības mērķi ir iekļaušana un sadarbība, nevis nošķiršana un konfrontācija".

Cilvēka tiesības un cieņa

"Vēlos visiem Eiropas iedzīvotājiem nest cerības un iedrošinājuma vēsti", teica Francisks, uzrunājot EP deputātus. Viņš atgādināja, ka cilvēka cieņa bija pamatā, atjaunojot Eiropu pēc Otrā Pasaules kara, un atzinīgi vērtēja, ka "cilvēktiesību ievērošana un cilvēka cieņa ir Eiropas pamatprincipi", gan iekšienē, gan attiecībās ar citām valstīm.

Eiropas Parlamenta atbildība ir "iedzīvināt demokrātiju visu Eiropas iedzīvotāju labā", teica pāvests, norādot, ka demokrātiju nedrīkst ļaut sagraut "daudznacionālu korporāciju interesēm, kas ir pretrunā ar globālām sabiedrības interesēm". Viņš piebilda, ka "pienācis laiks aktīvi darboties ar mērķi palielināt nodarbinātību", tomēr visam pāri "jāatjauno cieņa pret darbaspēku, nodrošinot pienācīgus darba apstākļus".

Vide un migrācija

"Eiropa vienmēr ir bijusi aktīvākā vides sargātāja", uzsvēra pāvests, kurš norādīja, ka cieņa pret vidi nozīmē gan to neiznīcināt, gan arī — izmantot pareiziem mērķiem, piemēram, nodrošināt pārtiku tiem, kam tā ir vajadzīga, un to nešķērdēt.

Francisks runāja arī par migrācijas plūsmu uz Eiropas Savienību. Viņš aicināja "neļaut Vidusjūrai pārvērsties par milzīgu kapsētu", uzsverot, ka Eiropai ir "jāpieņem cilvēki, kas ierodas laivās, un viņiem jāpalīdz". Francisks piebilda, ka Eiropa spēs pastāvēt imigrācijas radītajos izaicinājumos vien tad, "ja spēs pārliecinoši aizstāvēt pati savu kultūras identitāti".