Gads zem Eiropas kultūras galvaspilsētas zīmes tuvojas noslēgumam

2014.gads Latvijai bijis īpaši nozīmīgs, jo par Eiropas kultūras galvaspilsētām šajā gadā tika izvēlētas Rīga un Umea, kas deva iespēju būt uzmanības centrā un prezentēt īpašo abās šajās pilsētās - kultūru, tradīcijas, talantīgos cilvēkus, piesaistīt ārzemju tūristus, bet, līdz ar to, uzlika arī virkni pienākumu. Taču nedrīkst aizmirst arī 2014.gadā notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas un saspringto gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē.

2014.gads Latvijai Eiropas Savienības kontekstā bijis aktīvs un notikumiem bagāts, īpaši piesātināta bijusi kultūras dzīve Rīgā, aptverot visdažādākās kultūras pasākumu  formas, piesaistot skatītājus un klausītājus ne vien no visiem Latvijas reģioniem, bet arī lielu daudzumu  ārzemju viesu.

2014.gads īpaši nozīmīgs bijis arī Eiropas Parlamentam. 24.maijā Latvijā notika kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās Latvijas pārstāvībai Eiropas Parlamentā bija jāievēl astoņi deputāti. Atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas datiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā bija piedalījušies 445225 jeb 30,24 procenti vēlētāju. Eiropas Parlamentā no Latvijas tika ievēlēti šādi deputāti – Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Artis Pabriks un Arturs Krišjānis Kariņš no Partijas “Vienotība”, Roberts Zīle no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Andrejs Mamikins no “Saskaņas” sociāldemokrātiskās partijas, Iveta Grigule no Zaļo un Zemnieku savienības un Tatjana Ždanoka no “Latvijas Krievu savienības”.

Taču vienlīdz spraigs bijis darbs, lai sagatavotos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, šo funkciju Latvija no Itālijas pārņems 2015.gada 1.janvārī, savukārt, 1.jūlijā prezidentūras pienākumi tiks nodoti Luksemburgai.

Kas ir prezidentūra?

Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES veidot ES dienaskārtību un vadīt ES Padomes darbu.

Prezidentūra organizē un vada Ministru padomes, COREPER (Pastāvīgo pārstāvju jeb ES dalībvalstu vēstnieku komiteja) un darba grupu sanāksmes. Dažādu sanāksmju skaits pusgada laikā var būt pat ap 2000. Prezidentūras uzdevums ir būt godīgam un neitrālam sarunu starpniekam.

Prezidentūras uzdevums ir veikt arī koordinācijas funkcijas ES Padomē, sadarboties ar citām dalībvalstīm un ES Padomes Ģenerālsekretariātu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju. Prezidentūra reprezentē ES Padomi attiecībās ar Eiropas Komisiju, kā arī pārstāv ES Padomi ārpus ES.

Neapšaubāmi, spraigs, uzcītīgs un pašaizliedzīgs darbs veikts visās Eiropas Savienības darbības jomās, sniedzot pamanāmākus vai mazāk pamanāmus , taču ne mazsvarīgākus rezultātus.

Lai izdodas viss 2015.gadā iecerētais!

 

Daiga Lapiņa,

Europe Direct informācijas centra Gulbenē Madonas filiāles koordinatore