Eiropas Parlamenta debates, veltītas Parīzes uzbrukumu upuriem

“Šie septiņpadsmit karikatūristi, žurnālisti, policisti, darbinieki un vienkārši ebreju izcelsmes iedzīvotāji gāja bojā par to, ko fanātiķi nespēj izturēt: par kritiku, humoru, satīru un vārda brīvību", teica Šulcs. "Mēs nedrīkstam pieļaut, lai bailes, antisemītisms, islamofobija vai naids iznīcinātu vērtības, kuras mūs nosaka: vārda un preses brīvība, iecietība un savstarpēja cieņa", viņš teica.

Alēns Lamasūrs (EPP, Francija) pauda atzinību tiem miljoniem iedzīvotāju, kas devās ielās kā "cilvēcīguma cunami", kā "mežonīgs kliedziens visu Eiropas iedzīvotāju brālības apliecināšanai". "2015.gada 11.janvāris kļūs dzimšanas datumu jaunai paaudzei, (..) kas vienoti savās vērtībās un pret naidu", viņš teica, atgādinot, ka "pirmā no Eiropas sludinātajam universālajām tiesībām ir miers un pienākums saglabāt mieru, vienlaikus saglabājot visas atšķirības".

"Vēlos teikt tāpat kā miljoniem citu cilvēku uz visas zemeslodes: mēs nekad nepadosimies", paziņoja Pervenša Beresa (S&D, FR). "Ja kādu no mums skar nelaime, mes nedrīkstam ļaut mūs šķelt. Mēs visi esam Šarlī, krituši cīnoties par to, ko mums nekad nav pavēlējis neviens dievs. Mūsu ideāli ir demokrātija. Apliecināsim to, piešķirot īpašu Saharova balvu Šarlī Ebdo", viņa ierosināja.

Helga Stēvensa (ECR, BE) teica: "Lai arī kas notiktu, mūsu vērtības nemainīsies, jo mēs ticam vārda brīvībai un reliģiju brīvībai. Skumjām ir jāstiprina mūsu apņemšanās kopīgi stāties pretī šādien uzbrukumiem, jo vienīgi cīnoties kopā mēs gūsim virsroku".

Gijs Ferhofštads (ALDE, BE) atgādināja, ka "no trim nogalinātajiem policistiem viena bija melnādaina sieviete, otrs bija musulmanis un trešais bija francūzis. Tas parāda, ka mūsu sabiedrības ir daudzkulturālas un mūsu tiesiskums nodrošina iespējas ikvienam. Tomēr ikvienam no Madrides līdz Londonai un Parīzei ir jāatzīst arī neveiksme. Šie teroristi bija mūsu bērni. Viņi bija šeit dzimusi, auguši un arī mira šeit."

"Francija sēro, bet stāv nelokāma pretī šīm žurnālistu, policistu, iedzīvotāju slepkavībām, visi kopā, kā mūris pret barbarismu", teica Patriks Le Hiariks (GUE/NGL). “Mums kopā jācīnās par terorisma izskaušanu (...) un atrastu līdzsvaru starp vajadzību pēc drošības un mieru. Mēs nevaram upurēt drošību uz brīvības altāra, vai brīvību uz drošības altāra (...), nedz arī novērsties no neskaitāmiem dzīvojamajiem rajoniem, jauniešiem un bērniem."

Mišele Rivasi (Zaļie/EFA, Francija), sacīja:  "Mēs domās esam ar 17 upuriem: māksliniekiem un žurnālistiem, policistiem, kristiešiem, jūdaistiem, ateistiem un musulmaņiem. Mēs nedrīkstam krist fanātiķu un demagogu izliktajās lamatās. Šis nav civilizāciju karš. Tomēr mums ir arī jāpiesargās, lai neapraktu mūsu pilsoņu brīvības zem drošības līdzekļiem.”

Naidžels Faradžs (EFDD, UK) kritizēja politiskos līderus par militāro iejaukšanos Tuvo Austrumu konfliktos. "Tas, ko mēs ar to esam panākuši, ir dziļš aizvainojums lielā daļā islamticīgo kopienas. (..) Mēs esam ļāvuši naida sludinātājiem brīvi staigāt apkārt, sludinot pilnīgi nepieņemamas lietas. Tā visa rezultātā esam radījuši mūsu valstīs piekto kolonnu, kas dziļi iestājas pret mūsu vērtībām".

Marina Lepēna (NA, Francija), teica: “Pirmais pienākums pret upuriem ir nosaukt vārdā to, kas viņus nogalināja. Tas nebija terorisms, terorisms ir tikai līdzeklis. Tas, kas viņus nogalināja, ir islāma fundamentālisms. Tas nogalina tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. Mums jāraugās kritiski arī pašiem uz sevi. Vai Eiropa spēj pasargāt, mūs, savus iedzīvotājus, no islāma fundamentālistu draudiem?”.

Parīzes uzbrukumu upuri

Philippe Braham

Franck Brinsolaro
Frédéric Boisseau
Jean Cabut
Elsa Cayat
Stéphane Charbonnier 

Yohan Cohen

Yoav Hattab

Philippe Honoré

Clarissa Jean-Philippe

Bernard Maris
Ahmed Merabet
Mustapha Ourrad
Michel Renaud

François-Michel Saada
Bernard Verlhac
Georges Wolinski.