Eiropas Parlaments atbalsta dalībvalstu brīvu izvēli ĢMO jautājumos

Šī vienošanās sniegs vairāk rīcības brīvības dalībvalstīm, kas vēlas ierobežot ģenētiski modificētu sēklu audzēšanu savā teritorijā. Tas liks arī pamatus diskusijai, kas ies dziļāk par to, vai mēs mēs esam par vai pret ĢMO", norādīja ziņotāja Frédérique Ries (ALDE, BE).

“Attiecībā uz tālāko es vēlos uzticēties Komisijas priekšsēdētāja Žana-Kloda Junkera solījumam stiprināt demokrātisko procesu attiecībā uz ģenētisko modificēto kultūru audzēšanu Eiropā, un nodrošināt objektīvu un neatkarīgu izpēti", viņa teica.

Deputāti jauno direktīvu, kurai neoficiāli jau piekritušas arī ES dalībvalstis, pieņēma ar 480 balsīm par, 159 pret un 58 atturoties.

Riska novērtējums un pārvaldība

Jaunietiesību akti ļaus dalībvalstīm aizliegt ģenētiski modificētos organismus, pamatojoties uz vides aizsardzības apsvērumiem, kas nav iekļauti Eiropas Pārtikas drošības iestādes veselības un vides risku sarakstā.

Dalībvalstis varēs aizliegt konkrētu grupu vai veidu ĢMO kultūraugus arī pilsētplānošanas, lauksaimniecības politikas, sociālo un ekonomisko apsvērumu dēļ, kā arī, lai novērstu nejaušu ĢMO piesārņojumu citos produktos.

Tiesību akts nodrošina arī procedūru, ar kuru dalībvalstīm pirms tirdzniecības aizlieguma ieviešanas ir jāsaskaņo šis lēmums ar ĢMO sēklu izplatītāju. Tomēr, pat izplatītājam nepiekrītot, dalībvalsts varēs vienpusēji piemērot aizliegumu.

Pašlaik vienīgā ģenētiski modificētā kultūra, ko audzē Eiropas Savienībā, ir kukurūzas šķirne MON810. Ģenētiski modificēto kartupeļu šķirni “Amflora” aizliedza ar ES tiesas lēmumu 2013.gadā, pēc tam, kad ES Komisija to bija sākotnēji atļāvusi.

"Buferzonas"

Dalībvalstīm būs arī jānodrošina, lai viņu atļautās ĢMO kultūras nepiesārņotu citus produktus, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu piesārņojuma novēršanai.

Jaunie tiesību akti stāsies spēkā 2015.gada janvārī.