Eiropas Savienības enerģētikas drošības stratēģija

Eiropas Savienība (ES) ir lielākais energoproduktu importētājs pasaulē. ES valstis kopumā tērē 1 miljardu eiro katru dienu, lai nodrošinātu uzņēmumu un mājsaimniecību vajadzības. Vairāk kā puse energopatēriņa tiek importēta. ES iekšējais tirgus ir saskaldīts, tirgošanās starp valstīm ir apgrūtināta, sevišķi smaga situācija ir Austrumeiropā, kur 5 valstis pilnībā ir atkarīgas no Krievijas gāzes, bez citām piegādes alternatīvām. Imports no Krievijas kopējā energoproduktu importā sastāda 34% naftai un 32% dabasgāzei. Šīs ir tikai dažas no problēmām, kas pastāv enerģētikas jomā ES.

Tādēļ 2014. gada beigās Eiropas Parlamenta (EP) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja uzsāka darbu pie ES enerģētikas drošības stratēģijas dokumenta jeb ziņojuma izstrādes. Šis dokuments prasīs Eiropas Komisijai nākt klajā ar konkrētiem likumdošanas aktiem, lai sasniegtu EP noteiktās prasības.

Par šo enerģētikas drošības ziņojumu atbildīgais ir lietuvietis Algirdas Saudargas, kurš ir deputāts EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, kas ir atbildīga par šī dokumenta izstrādi. Šajā komitejā darbojas arī Latvijas EP deputāts Krišjānis Kariņš, kurš ir lielākās EP frakcijas, Eiropas Tautas partijas, koordinators, kura pienākumos ietilpst ziņojumu sadale, izvēloties atbilstošākos deputātus konkrētajam likumdošanas aktam, frakcijas viedokļa pārstāvēšana un darba koordinēšana un vadīšana pavisam 39 deputātiem. Izvērtējot atbilstošākos kandidātus, Krišjānis Kariņš izvēlējās ES enerģētikas drošības stratēģijas ziņojumu piešķirt lietuviešu kolēģim.

Galvenās prasības, kuras A. Saudargas izvirza savā ziņojumā ir:

• koordinēta iepirkuma ieviešana, kad slēdzot līgumus ar trešo valstu piegādātājiem ES runā vienā balsī;
• izveidot funkcionējošu iekšējo tirgu enerģētikas jomā, nojaucot fiziskās un juridiskās barjeras, lai radītu vidi konkurencei;
• piegāžu diversifikācija, Krievija nosaukta par neuzticamu tirdzniecības partneri;
• "enerģijas salu" izbeigšana, integrējot atlikušos ES reģionus vienotā enrgosistēmā.

Funkcionējoša ES enerģētikas drošības stratēģija:

• samazinās energocenas mājsaimniecībām un uzņēmumiem;
• izslēgs iespēju Krievijai izmantot gāzi kā politisko ieroci;
• nodrošinās energoproduktu piegāžu nepārtrauktību, kas ir priekšnosacījums drošības nodrošināšanai kopumā.

Balsojums par ziņojumu Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā notiks 14. aprīlī, bet visi EP deputāti par to balsos 19. maijā.

Faktu lapas autorība: EP deputāta K.Kariņa birojs