2015. gada pavasara ekonomikas prognoze: ekonomikas atlabšanai labvēlīgi apstākļi

Eiropas Savienībā šogad ir vērojami ekonomikas izaugsmei labvēlīgi apstākļi. Kā liecina Eiropas Komisijas sagatavotais pētījums “Ekonomikas prognoze – 2015. gada pavasaris” (Spring 2015 Economic Forecast), šādi īstermiņa faktori stimulē vēl vājo ES ciklisko augšupeju.

Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika.

Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja – nedz stingra, nedz arī pavisam brīva – arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai.

Līdz ar to var sagaidīt, ka 2015. gadā reālais IKP visas ES mērogā pieaugs par 1,8 %, bet eirozonā – par 1,5 %, t. i., attiecīgi par 0,1 % un 1,2 % procentpunktiem vairāk, nekā tika prognozēts pirms trim mēnešiem. Attiecībā uz 2016. gadu Komisija prognozē izaugsmi par 2,1 % visas ES mērogā un par 1,9 % eirozonā.

Galvenais IKP izaugsmes dzinējspēks ir iekšzemes pieprasījums, turklāt šogad vēl ir sagaidāms privātā patēriņa apjoma kāpums, bet nākamgad – jauns pavērsiens ieguldījumu jomā.

Par eiro un sociālo dialogu atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis sacīja: "Latvijas ekonomika saglabā pozitīvu attīstības prognozi arī pēc EK pavasara datiem un joprojām aug straujāk nekā ES vidējie rādītāji, taču izaugsmes prognoze kopš februāra ir samazināta no 2.9% uz 2.3% šogad un no 3.6% uz 3.2% nākamā gadā. Galvenais faktors izaugsmes prognozes samazināšanai ir Ukrainas krīze un Krievijas ekonomikas lejupslīde, jo Latvijas ekonomika joprojām ir jūtīga pret Krievijas  rubļa svārstībām un Krievijas tirgus ieņem nozīmīgu lomu Latvijas preču un pakalpojumu eksportā. Latvijai būtiski koncentrēties uz sistemātisku un nopietnu atbalstu uzņēmējiem apgūstot jaunus eksporta tirgus un savlaicīgu darbu, lai ātrāk apgūtu visus Latvijai pieejamos ES fondu līdzekļus, kas sniegtu nozīmīgu atbalstu uzņēmējdarbības stimulēšanai."

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisārs Pjērs Moskovisī teica: “Pavasaris ir atnācis ar tik labām ziņām Eiropas ekonomikai, kādas nav pieredzētas vairākus gadus: pozitīvu pavērsienu ir veicinājuši gan ārējie faktori, gan politikas iniciatīvas, kuru pirmos rezultātus tagad varam novērtēt. Tomēr iesāktais ir jāturpina, lai panāktu, ka ekonomikas atlabšana nav tikai sezonāla parādība. Pasākumi ieguldījumu un reformu jomā, kā arī atbildīga fiskālā politika ir galvenie priekšnosacījumi, kas jāievēro, lai nodrošinātu Eiropai nepieciešamās darbavietas un ekonomikas izaugsmi.”

Dažādība dalībvalstu ekonomikas izaugsmē

Minētie apstākļi pozitīvi ietekmēs visas ES dalībvalstis. Tomēr tas, cik labvēlīgi tie ietekmēs konkrētas valsts ekonomiku, būs atkarīgs no valsts spējas reaģēt, piemēram, uz naftas cenu pazemināšanos un eiro kursa kritumu. ECB īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, iespējams, vairāk ietekmēs tās valstis, kurās iepriekš pastāvēja stingri finansēšanas ierobežojumi. Tomēr dažās dalībvalstīs salīdzinoši zema kapitāla rezervju līmeņa un liela ienākumus nenesošu aizdevumu īpatsvara dēļ kvantitatīvās stimulēšanas pozitīvā ietekme uz banku kreditēšanu varētu izrādīties vājāka.

Šogad sagaidāms inflācijas pieaugums

Ir sagaidāms, ka inflācija 2015. gada pirmajā pusē joprojām būs tuvu nullei – galvenokārt enerģijas cenu krituma dēļ. Tomēr gada otrajā pusē (un vēl vairāk 2016. gadā) būtu jāpieaug patēriņa cenām, jo nostiprinās iekšzemes pieprasījums, sašaurinās starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu, tiek neitralizēta izejvielu cenu samazināšanās ietekme, un eiro kursa kritums izraisa ievesto preču cenu paaugstināšanos. Sagaidāms, ka gada griezumā inflācija gan ES, gan eirozonā pieaugs no 0,1 % (šogad) līdz 1,5 % (2016. gadā).

Lēnām uzlabojas situācija darba tirgū

Nodarbinātības pieaugumu veicina spēcīgāka ekonomiskā aktivitāte. Tomēr bezdarba līmenis, lai arī pazeminās, joprojām ir augsts. Sagaidāms, ka bezdarbs Eiropas Savienībā un eirozonā šogad samazināsies attiecīgi līdz 9,6 % un 11,0 % līmenim, jo uzlabojumi darba tirgū ir vērojami daudzās nozarēs. Tā kā 2016. gadā ekonomikas izaugsme nostabilizēsies vēl vairāk, ir sagaidāms, ka šī tendence turpināsies, it īpaši valstīs, kas nesen īstenojušas darba tirgus reformas. Bezdarba līmenis 2016. gadā samazināsies līdz 9,2 % visas ES mērogā un 10,5 % eirozonā.

Budžeta deficīts turpina mazināties

Pateicoties pēdējo gadu centieniem korekciju jomā, spēcīgākai ekonomiskajai aktivitātei un zemākiem procentiem par vēl neatmaksāto valsts parādu, turpina uzlaboties ES un eirozonas fiskālā prognoze. Lai gan kopumā fiskālā politika ir neitrāla, ir sagaidāms, ka šogad Eiropas Savienības dalībvalstīs budžeta deficīta attiecība pret IKP samazināsies līdz 2,5 % (2014. gadā šis rādītājs bija 2,9 %), bet nākamgad – līdz 2,0 %. Tiek prognozēts, ka eirozonā tā samazināsies no 2,4 % 2014. gadā līdz 2,0 % 2015. gadā un 1,7 % 2016. gadā. Tiek lēsts, ka valsts parāda attiecība pret IKP gan ES, gan eirozonā 2014. gadā ir sasniegusi maksimumu; sagaidāms, ka šogad tā samazināsies un 2016. gadā ES mērogā sasniegs 88,0 % līmeni, bet eirozonā – 94,0 %.

Kopumā līdzsvaroti perspektīvas riski

Ekonomikas attīstības perspektīvai joprojām piemīt liela nenoteiktības pakāpe, tomēr vispārējais perspektīvas risku līmenis šķiet samērā līdzsvarots.

Iespējams, ka IKP izaugsme izrādīsies straujāka, nekā pašlaik tiek sagaidīts: tas varētu notikt, ja labvēlīgo apstākļu faktori pastāvēs ilgāk vai to ietekme būs spēcīgāka. Tomēr IKP izaugsme varētu arī likt vilties, ja palielināsies ģeopolitiskā spriedze vai ja būs vērojama spriedze finanšu tirgos – piemēram, ASV monetārās politikas normalizēšanās ietekmē. ECB īstenotās kvantitatīvās stimulēšanas politikas un izaugsmes perspektīvas augšupvērstās korekcijas ietekmē ir samazinājušies inflācijas perspektīvas riski.

Konteksts

Šī prognoze ir balstīta uz vairākiem ārējos avotos minētiem pieņēmumiem attiecībā uz valūtas kursiem, procentu likmēm un biržā tirgoto izejvielu cenām. Izmantotie skaitļi atspoguļo tirgus gaidas, kas šīs prognozes sagatavošanas laikā apzinātas atvasināto instrumentu tirgos.

Šajā prognozē ir ņemti vērā visi nozīmīgie pieejamie dati un faktori (tostarp pieņēmumi par valdības politiku) par laiku līdz 2015. gada 21. aprīlim. Vērā ir ņemta vienīgi tāda politika, kas ir tikusi pienācīgi publiskota un pietiekami konkretizēta; šajā prognozē ir pieņemts, ka politika netiks mainīta.

Komisija savu ekonomikas prognozi pārskatīs novembrī.

Plašāka informācija:

Publikācija European Economic Forecast – Spring 2015

Pavasara ekonomikas prognoze DG ECFIN vietnē

Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta (DG ECFIN) Twitter konts: @ecfin

Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis

Komisāra Moskovisī Twitter konts: @Pierremoscovici