Eiropas digitālais vienotais tirgus: Komisija izklāsta 16 iniciatīvas tā realizēšanai

Patlaban šķēršļi tiešsaistē nozīmē, ka iedzīvotāji nevar izmantot preces un pakalpojumus: tikai 15 % iepērkas tiešsaistē no citas ES valsts. Interneta uzņēmumi un jaunizveidoti uzņēmumi nevar pilnībā izmantot izaugsmes iespējas tiešsaistē: tikai 7 % no MVU pārdod produktus pāri robežām (papildu skaitļus skatīt faktu lapā). Visbeidzot, uzņēmumi un valdības pilnībā neizmanto digitālos rīkus. Digitālā vienotā tirgus mērķis ir nojaukt normatīvās barjeras un beidzot pāriet no 28 valstu tirgiem uz vienu vienotu tirgu. Pilnībā funkcionējošs digitālais vienotais tirgus mūsu ekonomikai varētu nodrošināt 415 miljardus eiro gadā un radīt simtiem tūkstošu jaunu darbavietu.

Šodien pieņemtajā digitālā vienotā tirgus stratēģijā ir iekļauts mērķtiecīgu darbību kopums, kuras jāīsteno līdz nākamā gada beigām (skatīt pielikumu). Tā pamatā ir trīs pīlāri: 1) patērētājiem un uzņēmumiem labāka pieejamība digitālajām precēm un pakalpojumiem visā Eiropā, 2) piemērotu apstākļu un līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšana digitālo tīklu un inovatīvu pakalpojumu attīstībai, 3) digitālās ekonomikas izaugsmes potenciāla maksimāla izmantošana.

Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers sacīja: "Šodien mēs liekam pamatus Eiropas digitālajai nākotnei. ES vēlētos pieredzēt visa kontinenta telesakaru tīklus, digitālos pakalpojumus, kas šķērso robežas, un vilni novatorisku Eiropas jaunizveidotu uzņēmumu. ES vēlētos pieredzēt, ka katrs patērētājs saņem labākos piedāvājumus un katram uzņēmumam ir pieejams visplašākais tirgus it visur Eiropā. Tieši pirms gada es solīju pilnībā digitālu vienoto tirgu padarīt par vienu no savām galvenajām prioritātēm. Šodien mēs turam vārdu. Digitālā vienotā tirgus stratēģijas 16 soļi palīdzēs padarīt Eiropas vienoto tirgu piemērotu digitālajam laikmetam.”

Priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips sacīja: "Mūsu stratēģija ir vērienīga un nepieciešama iniciatīvu programma, kas ir vērsta uz tām jomām, kurās ES var panākt reālas pārmaiņas. Tās sagatavo Eiropu digitālās nākotnes sniegto ieguvumu izmantošanai. Tās dos cilvēkiem un uzņēmumiem brīvību tiešsaistē pilnībā gūt peļņu no Eiropas milzīgā iekšējā tirgus. Šīs iniciatīvas ir savstarpēji saistītas un cita citu pastiprina. Tās ir ātri jāīsteno, lai labāk palīdzētu radīt jaunas darba vietas un izaugsmi. Stratēģija ir mūsu sākumpunkts, nevis finiša līnija.”

Par digitālās ekonomikas un sabiedrības jautājumiem atbildīgais komisārs Ginters H. Etingers sacīja: "Mūsu ekonomika un sabiedrības pievēršas digitalizācijai. Nākotnes labklājība lielā mērā būs atkarīga no tā, cik labi mēs tiksim galā ar šo pāreju. Eiropai ir stiprās puses, uz kurām tā var balstīties, bet Eiropai ir arī jāpilda mājasdarbs, proti, jānodrošina, ka tās rūpniecības nozares pielāgojas un tās iedzīvotāji pilnībā izmanto jauno digitālo pakalpojumu un preču potenciālu. Mums ir jāsagatavojas mūsdienīgai sabiedrībai un būs jāiesniedz priekšlikumi, kuros līdzsvarotas patērētāju un rūpniecības intereses."

Digitālā vienotā tirgus stratēģijā noteiktas 16 pamatdarbības trīs pīlāru ietvaros, kuras Komisija īstenos līdz 2016. gada beigām.

I pīlārs – patērētājiem un uzņēmumiem labāka pieejamība digitālajām precēm un pakalpojumiem visā Eiropā

Komisija ierosinās:

1. noteikumus, lai atvieglotu pārrobežu e-komerciju. Tas ietver saskaņotus ES noteikumus par līgumiem un patērētāju aizsardzību, iepērkoties tiešsaistē – neatkarīgi no tā, vai tās ir fiziskas preces kā, piemēram, apavi vai mēbeles, vai arī digitālais saturs, piemēram, e-grāmatas vai lietojumprogrammas. Paredzēts, ka patērētāji varēs izmantot plašākas tiesības un piedāvājumus, bet uzņēmumi varēs vieglāk tirgoties citās ES valstīs. Tas uzlabos paļāvību pirkt un pārdot produktus pāri robežām (faktus un skaitļus skatīt faktu lapā);

2. nodrošināt patērētāju aizsardzības noteikumu straujāku un konsekventāku izpildi, pārskatot Regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā;

3. efektīvāku un cenu ziņā pieejamāku paku piegādi. Patlaban 62 % uzņēmumu, kas mēģina pārdot produktus tiešsaistē, apgalvo, ka šķēršļus rada pārlieku augstās paku piegādes izmaksas (skatīt nesen publicēto Eirobarometru par e-komerciju);

4. pārtraukt nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu — diskriminējošo praksi, ko izmanto komerciālos nolūkos, kad tiešsaistes pārdevēji vai nu liedz patērētājiem piekļuvi tīmekļa vietnei, pamatojoties uz viņu atrašanās vietu, vai arī novirza viņus uz vietējo veikalu ar atšķirīgām cenām. Šāda bloķēšana nozīmē, ka, piemēram, automašīnu nomas klienti vienā konkrētā dalībvalstī var samaksāt vairāk par identiska automobiļa nomu tajā pašā galamērķī;

5. apzināt iespējamās konkurences problēmas, kas skar Eiropas e-komercijas tirgus. Tādēļ Komisija šodien uzsāka pretmonopola konkurences izmeklēšanu e-komercijas nozarē Eiropas Savienībā (paziņojums presei);

6. mūsdienīgākas, eiropeiskākas autortiesības: tiesību aktu priekšlikumi tiks sagatavoti līdz 2015. gada beigām, lai samazinātu atšķirības starp valstu autortiesību režīmiem un nodrošinātu plašāku tiešsaistes piekļuvi darbiem visā ES, tostarp īstenojot turpmākas saskaņošanas pasākumus. Mērķis ir uzlabot iedzīvotāju piekļuvi kultūrai, tādējādi veicinot kultūras daudzveidību, un vienlaikus pavērt jaunas iespējas autoriem un satura nozarei. Proti, Komisija vēlas nodrošināt, ka lietotāji, kas pērk filmas, mūziku vai rakstus mājās, var tos baudīt arī ceļojot visā Eiropā. Komisija izskatīs arī tiešsaistes starpnieku lomu attiecībā uz darbiem, kuri aizsargāti ar autortiesībām. Tā pastiprinās tiesību aktu izpildes pasākumus pret komerciāla mēroga intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

7. pārskatīt Satelīta apraides un kabeļu retranslācijas direktīvu, lai novērtētu, vai tās darbības joma ir jāpaplašina, iekļaujot raidorganizāciju tiešsaistes pārraides, un izskatīt, kā palielināt pārrobežu piekļuvi raidorganizāciju pakalpojumiem Eiropā;

8. samazināt administratīvo slogu, ar ko uzņēmumi saskaras atšķirīgo PVN režīmu dēļ, lai pārdevēji, kas pārdod fiziskas preces uz citām valstīm, arī varētu izmantot vienoto elektronisko reģistrāciju un maksājumus; un lai ar kopēju PVN slieksni palīdzētu mazākiem jaunizveidotiem uzņēmumiem, kas pārdod produktus tiešsaistē.

II pīlārs – piemērotu apstākļu un līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšana digitālo tīklu un inovatīvu pakalpojumu attīstībai

Komisija:

9. iesniegs vērienīgu ES telesakaru noteikumu reformu. Tas ietver efektīvāku radiofrekvenču spektra koordināciju, un kopējus ES mēroga kritērijus radiofrekvenču spektra piešķiršanai valsts līmenī; stimulu radīšanu investīcijām ātrdarbīgā platjoslā; vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu visiem tirgus dalībniekiem – gan tradicionālajiem, gan jaunajiem; un efektīvas institucionālās sistēmas izveidošanu;

10. pārskatīs audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu satvaru, lai pielāgotu to 21. gadsimtam, galveno uzmanību pievēršot dažādu tirgus dalībnieku lomai Eiropas darbu veicināšanā (TV raidorganizācijām, audiovizuālo pieprasījumpakalpojumu sniedzējiem u.tml.). Tajā tiks arī apskatīts, kā pielāgot pastāvošos noteikumus (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) jauniem uzņēmējdarbības modeļiem satura izplatīšanas jomā;

11. vispusīgi analizēs tiešsaistes platformu (meklētājprogrammu, sociālo plašsaziņas līdzekļu, lietojumprogrammu veikalu utt.) lomu tirgū. Tas ietvers tādus jautājumus kā meklēšanas rezultātu un cenu politikas nepārredzamība, kā tās izmanto iegūto informāciju, attiecības starp platformām un piegādātājiem un viņu pašu pakalpojumu veicināšana par sliktu konkurentiem, ciktāl šos jautājumus jau neaptver konkurences tiesības. Komisija arī izskatīs, kā vislabāk cīnīties pret nelegālu saturu internetā;

12. pastiprinās uzticību digitālajiem pakalpojumiem un drošību tajos, jo īpaši attiecībā uz personas datu apstrādi. Balstoties uz jaunajiem ES datu aizsardzības noteikumiem, kurus paredzēts pieņemt līdz 2015. gada beigām, Komisija pārskatīs e-privātuma direktīvu;

13. ierosinās partnerattiecības ar nozares pārstāvjiem attiecībā uz kiberdrošību tiešsaistes tīklu drošības tehnoloģiju un risinājumu jomā.

III pīlārs – digitālās ekonomikas izaugsmes potenciāla maksimāla izmantošana

Komisija:

14. ierosinās "Eiropas iniciatīvu par datu brīvu plūsmu", lai sekmētu datu brīvu apriti Eiropas Savienībā. Dažkārt jaunus pakalpojumus kavē ierobežojumi attiecībā uz datu atrašanās vietu vai piekļuvi datiem – ierobežojumi, kuriem bieži vien nav nekādas saistības ar personas datu aizsardzību. Šī jaunā iniciatīva uzņemsies risināt šo ierobežojumu jautājumu un tādējādi veicinās inovāciju. Komisija arī uzsāks Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu, kas aptver mākoņpakalpojumu sertificēšanu, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju maiņu un "pētniecības mākoņdatošanu";

15. noteiks prioritātes attiecībā uz standartiem un sadarbspēju tajās jomās, kurām ir būtiska nozīme digitālajā vienotajā tirgū, piemēram, e-veselība, transporta plānošana vai enerģētika (viedā mērīšana);

16. atbalstīs iekļaujošu digitālu sabiedrību, kurā iedzīvotājiem ir atbilstošās prasmes, lai izmantotu interneta iespējas un palielinātu savas izredzes atrast darbu. Jauns e-pārvaldes rīcības plāns arī savienos uzņēmumu reģistrus visā Eiropā, nodrošinās, ka dažādas valstu sistēmas var savstarpēji sadarboties, un nodrošinās, ka uzņēmumiem un iedzīvotājiem savi dati publiskajai pārvaldei ir jāpaziņo tikai vienreiz, kas nozīmē, ka valdības vairs nevarēs vairākkārt prasīt vienu un to pašu informāciju, jo tās varēs izmantot tām jau pieejamo informāciju. Šī "tikai vienreiz" iniciatīva mazinās birokrātiju un līdz 2017. gadam potenciāli ietaupīs aptuveni 5 miljardus eiro gadā. E-iepirkumu un savstarpēji izmantojamu e-parakstu ieviešana tiks paātrināta.

Turpmākā rīcība

Digitālā vienotā tirgus projekta darba grupa īstenos šīs dažādās darbības līdz 2016. gada beigām. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes atbalstu digitālā vienotā tirgus izveide būtu jāpabeidz pēc iespējas ātrāk.

Digitālais vienotais tirgus būs Eiropadomes 25. un 26. jūnija sanāksmes darba kārtībā.

Sīkāka informācija

Šodien pieņemtie dokumenti:

Paziņojums "Eiropas digitālā vienotā tirgus stratēģija"

Dienestu darba dokuments "Digitālā vienotā tirgus stratēģija — analīze un pierādījumi"

Faktu lapas:

Jautājumi un atbildes par digitālā vienotā tirgus stratēģiju (MEMO)

Kāpēc mums ir vajadzīgs digitālais vienotais tirgus

28 valstu faktu lapas

Citas noderīgas saites:

Tīmekļa vietne par digitālo vienoto tirgu (#DigitalSingleMarket)

Digitālā vienotā tirgus stratēģija: Eiropas Komisija vienojas par darāmo (2015. gada 25. marts)

Cik digitāla ir jūsu valsts? Jaunie skaitļi liecina par to, kas vēl jāpanāk digitālas Eiropas izveidei (2015. gada 24. februāris)

Priekšsēdētāja vietnieka digitālā vienotā tirgus jautājumos Andrusa Ansipa tīmekļa vietne (@Ansip_EU)

Par digitālās ekonomikas un sabiedrības jautājumiem atbildīgā komisāra Gintera H. Etingera tīmekļa vietne (@GOettingerEU)

Priekšsēdētāja Junkera politikas pamatnostādnes

Komisijas 2015. gada darba programma

I pielikums: Iniciatīvu plāns

II pielikums: Digitālā vienotā tirgus trīs pīlāri