Digitalizācijas programma — ES apsekojumā noskaidrots, ka Eiropas iedzīvotāji vairāk izmanto mobilos tālruņus, atrodoties ārvalstīs, tomēr vēl joprojām raizējas par izmaksām

Šodien publicētais Eiropas Komisijas apsekojums liecina, ka gandrīz trīs ceturtdaļas Eiropas iedzīvotāju satrauc izdevumi par mobilā tālruņa lietošanu, ceļojot ES. 72 % no ceļotājiem augsto tarifu dēļ vēl joprojām maz zvana, atrodoties ārvalstīs, lai gan lielākā daļa zina, ka cenas kopš 2006. gada ir kritušās. Tikai 19 % no cilvēkiem, kuri, atrodoties ārvalstīs, ar mobilo tālruņu starpniecību piekļūst internetam vai pārbauda e-pastu, uzskata, ka datu viesabonēšanas cenas ir pieņemamas. Šā apsekojuma rezultāti, kā arī 11. februārī (IP/10/1679) noslēgušās sabiedriskās apspriešanas par Viesabonēšanas regulas nākotni rezultāti dos ieguldījumu ES patlaban spēkā esošo viesabonēšanas noteikumu pārskatīšanā, kas Komisijai jāveic līdz 2011. gada jūnijam. Mērķis saskaņā ar Eiropas digitalizācijas programmā noteikto (sk. IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200) ir panākt, lai līdz 2015. gadam atšķirības starp viesabonēšanas tarifiem un valstu tarifiem tuvotos nullei.

Par Digitalizācijas programmu atbildīgā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: "Telekomunikāciju uzņēmumiem ir jāieklausās savos klientos. Klienti uzskata, ka uzlabojumu potenciāls nebūt nav izsmelts, jo īpaši attiecībā uz datu viesabonēšanu. Kā solīts Eiropas digitalizācijas programmā, mans nolūks ir nodrošināt labākus viesabonēšanas risinājumus Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem."

Viesabonēšanas plašāka izmantošana

Apsekojums liecina, ka patlaban, ceļojot ES, mobilos tālruņus izmanto vairāk cilvēku nekā pirms četriem gadiem, kad ES pirmoreiz ieviesa viesabonēšanas noteikumus. Neraugoties uz aplēsēm, ka laikposmā no 2006. līdz 2010. gadam ceļošana mazinājusies par 13 %, kopējais saņemto zvanu un nosūtīto īsziņu daudzums, atrodoties citā ES valstī, minētajā laikposmā ir pieaudzis. Ceļotāji norāda, ka salīdzinājumā ar 2006. gadu viņi zvana par 32 % vairāk, saņem par 31 % vairāk zvanu un raksta par 43 % vairāk īsziņu.

Ieradumi atšķiras

Apsekojumā iegūta arī informācija par atšķirīgiem Eiropas iedzīvotāju ieradumiem. Piemēram:

-       vīrieši, visticamāk, vairāk zvanīs (57 %), bet sievietes dod priekšroku īsziņām (56 %),

-       galvenokārt balss pakalpojumus izmanto 88 % kipriešu, bet tikai 44 % britu ceļotāju,

-       izmantojot viesabonēšanu ES, priekšroku īsziņām dod 81 % īru, bet tikai 24 % portugāļu,

-       32 % no bulgāriem ārvalstīs mobilos tālruņus neizmanto nemaz,

-       salīdzinājumā ar 2006. gada datiem patlaban viesabonēšanas pakalpojumus, visticamāk, daudz plašāk izmantos jauni cilvēki (zvanīšana +43 %; zvanu saņemšana +42 % un īsziņu sūtīšana +51 %),

-       30 % pensionāru un 15 % 25-39 gadus vecu cilvēku mobilos tālruņus ārvalstīs neizmanto nemaz.

Bažas par augstām viesabonēšanas zvanu un datu izmaksām

61 % no bieži ceļojošiem cilvēkiem zina, ka viesabonēšanas cenas pēc ES iejaukšanās ir samazinājušās. Tomēr patērētāju paradumu izmaiņas ne vienmēr ir bijušas pozitīvas:

-       aptuveni viens no katriem pieciem mobilā tālruņa lietotājiem pēdējos četros gados ir samazinājis viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu. Izskaidrojums ir sajūta, ka cenas ir augstas,

-       72 % mobilo tālruņu lietotāju, atrodoties ārvalstīs, turpina zvanīt mazāk nekā parasti, jo uztraucas par izmaksām,

-       81 % zviedru, 72 % itāļu un 57 % grieķu viesabonēšanas balss pakalpojumus izmanto mazāk izmaksu apsvērumu dēļ.

Apsekojumā noskaidrots arī, ka ir sākusi pieaugt datu viesabonēšanas pakalpojumu lietošana (piemēram, tīmekļa vietņu apmeklēšana un datu lejupielādēšana). Patlaban tos izmanto 10 % respondentu.

-       17 % lietuviešu un 15 % spāņu norāda, ka, atrodoties ārvalstīs, viņi visplašāk izmanto tieši datu viesabonēšanu, bet vismazāk šādus pakalpojumus izmanto ungāri un vācieši, attiecīgi 2 % un 4 %.

-       Visticamāk, ka datu viesabonēšanu izmantos jauni cilvēki. Atrodoties ārvalstīs, mobilo tālruni interneta pārlūkošanai izmanto 15 % no 15-24 gadus veciem jauniešiem, bet tikai 6 % no cilvēkiem, kuru vecums pārsniedz 55 gadus.

-       Tomēr kopumā datu viesabonēšanas tarifi netiek uzskatīti par saprātīgiem, un tikai 19 % respondentu apstiprina, ka datu viesabonēšanas pakalpojumu cenas ir pieņemamas.

Vispārīga informācija

Īpašā Eurobarometer veiktā apsekojumā par viesabonēšanu 2010. gada augustā un septembrī 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs tika aptaujāti vairāk nekā 26 500 cilvēki. Galvenā uzmanība apsekojumā tika pievērsta tiem ES iedzīvotājiem, kuri izmanto mobilos tālruņus un pēdējo 5 gadu laikā ir ceļojuši Eiropas Savienībā.

ES Ministru padome un Eiropas Parlaments, rīkojoties atbilstoši Eiropas Komisijas priekšlikumam, pirmoreiz noteica viesabonēšanas tarifu griestus 2007. gadā (IP/07/870), nodrošinot mobilo tālruņu lietotājiem vienlīdzīgus viesabonēšanas tarifus visā ES. 2009. gada jūlijā ES Ministru padome un Eiropas Parlaments pieņēma pārskatītus noteikumus, ar kuriem viesabonēšanas cenas tiek samazinātas vēl vairāk tā, ka, sākot ar 2011. gada jūliju, maksimālais viesabonēšanas standarttarifs ES būs 35 eirocenti minūtē par izdarītiem zvaniem un 11 eirocenti par saņemtiem zvaniem (sk. IP/09/1064 un MEMO/09/309). Sākot ar 2010. gada 1. jūliju, ceļotāju datu viesabonēšanas izmaksu ierobežojums automātiski tika noteikts 50 eiro apmērā bez PVN (ja vien lietotājs pats neizvēlas citu — augstāku vai zemāku — izmaksu ierobežojumu). Datu viesabonēšanas rēķinam sasniedzot 80 % no noteiktā ierobežojuma, telesakaru operatoram jānosūta lietotājiem attiecīgs brīdinājums (IP/10/843). 2009. gada viesabonēšanas noteikumi būs spēkā līdz 2012. gada jūnijam.

Lai izveidotu tādu viesabonēšanas vienoto tirgu, kurā valda konkurence, Komisija līdz 2011. gada 30. jūnijam pilnībā pārskatīs ES viesabonēšanas noteikumu darbību un novērtēs, cik lielā mērā ir sasniegti pieņemto noteikumu mērķi un vai viesabonēšanas pakalpojumu jomā valda konkurence.

Papildu informācija

Eurobarometer ziņojuma pilns teksts pieejams:

http://ec.europa.eu/information_society/activities/roaming/what_is/report/index_en.htm

Nēlī Krusas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/kroes/

Digitalizācijas programmas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/information_society/digital-agenda/index_en.htm

Sk. arī SPEECH/11/99