Drukāt

Pakalpojumu tirdzniecības nolīgumam (TiSA) jāsargā ES uzņēmumi pret negodīgu konkurenci

Ziņa publicēta 04.02.2016
Pašlaik notiekošajās sarunās par Pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA) ar 22 citām valstīm Eiropas Savienībai jāpanāk noteikumi, kas uzlabotu ES uzņēmumu piekļuvi trešo valstu pakalpojumu tirgum, bet nespiestu dalībvalstis un pašvaldības atvērt konkurencei sabiedriskos pakalpojumus, saka EP deputāti trešdien apstiprinātajos ieteikumos Komisijai.

"Šodienas balsojums ir sasniegums. Lepojos ar plaša vairākuma atbalstu vispārējai ES tirdzniecības politikas virziena maiņai ES uzņēmumu un patērētāju interesēs", teica ziņotāja Viviane Reding (EPP,LU) pēc tam, kad Parlaments bija atbalstījis viņas rezolūciju ar 532 balsīm par, 131 pret un 36 atturoties.

  • "Pēc divus gadus ilgas TiSA sarunu uzraudzības un ieklausīšanās iedzīvotāju bažās, Eiropas Parlaments tagad pats iesaistās sarunās. Vēl vakar Eiropas Komisijai bija pilnīgi brīvas rokas. Tagad to saista skaidri izvirzītas Eiropas Parlamenta prasības, Ja mūsu ieteikumus ņems vērā, TiSA paplašinās ES iedzīvotāju tiesības un atvieglos ES uzņēmēju darbību ārpus ES. Ja tas tā nebūs, Parlaments nekavēsies izmantot savas veto tiesības uz panākto nolīgumu", viņa teica.


Kas ir jāpanāk
Lai aizsargātu ES uzņēmumus pret negodīgu konkurenci ārvalstīs, EP deputāti prasa ES sarunvedējiem (Komisijai) nodrošināt:

  • savstarpību tirgus atvērtībā: ES pakalpojumu tirgus jau tagad ir daudz atvērtāks ārvalstu uzņēmējiem, nekā citu ekonomiku tirgi. ES uzņēmēju interesēs īpaši ir tirgus piekļuve trešo valstu publiskā iepirkuma, telekomunikāciju, transporta, finanšu un digitālo pakalpojumu tirgiem;
  • trešo valstu apņemšanos pārtraukt piemērot likumus, kas ierobežo ES uzņēmumu iespējas darboties ārvalstīs, piemēram, ārvalstu kapitāla īpatsvara griesti un kopuzņēmuma prasības;
  • mazāk birokrātisko prasību un vairāk informācijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam bieži pietrūkst resursu, lai spētu saprast un izpildīt prasības starptautiskos tirgos;
  • pārskatīšanas klauzulu, kas ļautu ES atteikties no dalības nolīgumā vai mainīt lēmumus par pakalpojumu liberalizāciju, ja citas puses pārkāptu sociālās un darba tiesības.

Kas ir jānosargā
EP izvirza noteiktas prasības par jomām, kurām sarunās jāpaliek slēgtām:

  • Starptautiskai konkurencei nedrīkst atvērt ES sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, izglītība, veselības aprūpe, sociālā aprūpe, sociālā apdrošināšana un audiovizuālie pakalpojumi;
  • nekādu kompromisu attiecība uz iedzīvotāju datu aizsardzības noteikumiem (pašreizējiem un topošiem);
  • ES no citām valstīm drīkst pieņemt tikai augsti kvalificētu darbaspēku, uz līguma pamata un uz terminētu laiku;
  • nāpatur tiesības ES, dalībvalstu un vietējās pārvaldes iestādēm "pārdomāt" attiecībā uz pakalpojumu denacionalizāciju, un jāaizsargā ES, dalībvalstu un vietējo iestāžu tiesības pieņemt likumus ES iedzīvotāju interesēs.

Vairāk tiesību ES patērētājiem ārvalstīs

EP deputāti vēlas vairāk aizsardzības un informācijas ES patērētājiem, lietojot pakalpojumus ārvalstīs: tas attiecas, piemēram, uz viesabonēšanas maksu, kredītkaršu komisijas maksu, aizsardzību pret mēstulēm un ģeobloķēšanu.

Uzņemt Ķīnu

EP deputāti atbalsta Ķīnas prasību pievienoties TiSA sarunām un aicina ar laiku panākt arī citu Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstu pievienošanos.

Vairāk informācijas sabiedrībai
ES Komisijai ir jānodrošina sabiedrībai domātas faktu lapas, kurās izskaidrota ikviena līguma daļa, kā arī jāpublicē pārskati par katru sarunu kārtu.

Sīkāka informācijas par pieņemtajām prasībām šeit (EN/FR)


Papildinformācija

Sarunas par Pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu sāka 2013.gada aprīlī, to mērķis ir izveidot starptautiskos noteikumus pakalpojumu tirdzniecībā.

 Sarunās pašlaik ir 23 dalībnieki: ES, ASV, Austrālija, Čīle, Dienvidkoreja, Honkonga, Islande, Izraēla, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Kolumbija, Kostarika, Lihtenšteina, Maurīcija, Meksika, Norvēģija, Pakistāna, Panama, Peru, Šveice, Taivāna, Turcija.

ES tirgus ir salīdzinoši atvērts ārvalstu konkurencei – ja barjeras trešo valstu piekļuvei ES tirgum pārtulkotu muitas tarifos, tie būtu tikai 6%, turpretī Kanādai šī barjera ir 15%, Japānai 16%, Dienvidkorejai 25%, Turcijai 44% un Ķīnai 68% (ekonomiskās projekcijas).
ES ir lielākais pakalpojumu eksportētājs pasaulē – 25% no pasaules kopējā īpatsvara. Pakalpojumu nozarē strādā tuvu pie 70% no ES darba ņēmēju.
Ats. : 20160129IPR11904

« atpakaļ