PVO pārstāvis ES: Mūsu veselības aprūpes sistēma ir pietiekami spēcīga, lai stātos pretī Zikas vīrusam

Vai kopš Zikas vīrusa atklāšanas 1947. gadā ir panākts progress vakcīnas izstrādē?

Šī ir viena no daudzajām slimībām, kuras ir pazīstamas, bet pret kurām mums nav vakcīnas, jo tās novērotas ierobežotā teritorijā, vai ir salīdzinoši vieglas, kā tas ir Zikas gadījumā. Pirmie 2013. un 2014. gadā atklātie mikrocefālijas gadījumi Franču Polinēzijā kalpoja kā trauksmes signāls. Tagad situācija ir daudz nopietnāka, un no sabiedrības puses un valdībām tiek izdarīts spiediens veikt pētījumus vakcīnai.

Cik ilgs laiks nepieciešams vakcīnas izstrādei un cik liela ir iespējamība, ka tā būs iedarbīga?

Es domāju, ka vakcīna būs iedarbīga. Mums ir liela pieredze ar Ebolas vakcīnu. Mums ļoti īsā laikā ir izdevies izstrādāt gandrīz pilnīgu Ebolas vakcīnu. Mēs esam pozitīvi noskaņoti attiecībā uz iespēju nākamajos 15 – 18 mēnešos izstrādāt vismaz pirmo Zikas vakcīnas variantu eksperimentu veikšanai. Cilvēki ir guvuši mācību no Ebolas gadījuma, un attieksme ir mainījusies.

Vai pastāv risks, ka vīruss izplatīsies Eiropas Savienībā? Kādas ir Jūsu labākās un sliktākās prognozes? Vai mēs esam gatavi rīkoties atbilstoši situācijai?

Sliktākajā gadījumā odi ieceļos Eiropā un sāks izplatīt slimību. Pastāv arī iespēja, ka slimība izplatās ar odiem, kas jau atrodas dažās Eiropas dienvidu valstīs. Labākajā gadījumā, kurš, manuprāt, ir visticamākais variants, apzinoties problēmu, mēs varam to ātri identificēt un, pateicoties mūsu spēcīgajai veselības aprūpes sistēmai, izolēt teritoriju, iznīcināt odus un kontrolēt infekciju.

Vai varam būt pārliecināti, ka mikrocefāliju (patoloģiju, kurai raksturīgs mazs galvaskauss un smadzenes) izraisa Zikas vīruss?

Vīruss tika atklāts bērniem ar pataloģijām, tāpēc saikne ir ļoti spēcīga. Taču mēs nevaram izslēgt citus faktorus – ģenētiku vai citus vīrusus.

Izskanējuši pieņēmumi, ka mikrocefāliju izraisa pesticīds, kuru pievieno dzeramajam ūdenim.

Pesticīds (pyriproxyfen) tiek plaši izmatots jau vairāk nekā 20 gadus un nekad nav tikušas novērotas pataloģijas. Šī viela tiek uzskatīta par drošu un tiek izmantota dzeramā ūdens dezinficēšanai. Es uzskatu, ka šie pieņēmumi nav pamatoti.

Vai uzskatāt, ka odu iznīdēšanas programmas būs efektīvas? Ko Jūs domājat par ideju ģenētiski modificēt odus un izmanot wolbachia baktēriju vīrusa apkarošanai?

Slimības pārnēsātāji ir imūni pret daudziem insekticīdiem. Tāpēc mums nepieciešami jauni ieroči, un pastāv trīs iespējas. Pirmā ir ģenētiski modificēti odi, kas nepārnēsā slimību. Otrā iespēja ir sterilizēt vīriešu kārtas odus ar radiācijas palīdzību, un trešā – padarīt tos neauglīgus ar baktērijas palīdzību. Es uzskatu, ka šie paņēmieni var būt ļoti iedarbīgi un labāki, nekā pesticīdu izmantošana lielos daudzumos, pret kuriem odi kļūst aizvien izturīgāki.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņojusi, ka tai nepieciešami vairāki miljoni dolāru pētījumu veikšanai. Vai sagaidāt palīdzību no Eiropas Savienības?

Jā, ir pieprasīti aptuveni 53 miljoni dolāru, taču PVO tiks novirzīti tikai 25-28 miljoni. Pārējais paredzēts citām aģentūrām, piemēram UNICEF.