Bēgļi — deputāti klātienē novērtē stāvokli Turcijā

Ziņa publicēta 08.03.2016

Gulhana bija fizikas studente Sīrijā, kad pilsoņu karš izpostīja viņas cerību pilno nākotni. Tagad viņai ir 32 gadi, no kuriem jau četri pavadīti Osmanijes nometnē Turcijas dienvidos. Šāda dzīve kļuvusi ierasta viņai pašai un viņas trim mazajiem bērniem. Sīrijas konflikts izraisījis pasaulē lielāko humanitāro katastrofu kopš Otrā pasaules kara, un pagājušajā nedēļā divas EP delegācijas Sylvie Guillaume un Jean Arthuis vadībā tikās ar dažiem no tiem, kuru dzīves šis konflikts izpostījis.

Turku izcelsmes sīrietes Gulhanas stāsts bija viens no daudzajiem, kurus uzklausīja Parlamenta Pilsoņu brīvību komitejas un Budžeta komitejas deputāti, no 8. līdz 11. februārim apmeklējot bēgļu nometnes Turcijā. Pēc gandrīz piecu gadu ilgušas karadarbības vairāk nekā 250 000 sīriešu ir gājuši bojā un Gulhana ir viena no vairāk nekā 11 miljoniem pārvietoto personu.

Tā kā Turcija vien ir uzņēmusi vairāk nekā 2,5 miljonus sīriešu bēgļu, ES valstis 3. februārī vienojās izveidot 3 miljardus eiro lielu fondu, lai šai valstij palīdzētu risināt nepieredzētā bēgļu pieplūduma radītās problēmas. Pēdējo divu nedēļu laikā vēl desmitiem tūkstošu sīriešu ir pametuši vardarbības pārņemto Alepo apgabalu un sapulcējušies pie valsts dienvidu robežas, tādējādi vēl vairāk palielinot problēmas Turcijā.

Pilsoņu brīvību komiteja

Tieši šādā kontekstā deputāti apmeklēja bēgļu nometnes Turcijā pagājušajā nedēļā. Septiņu deputātu lielāPilsoņu brīvību komitejas delegācija, ko vadīja S&D grupas deputāte no Francijas un Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Sylvie Guillaume, 9. februārī apmeklēja Nizipas bēgļu nometni. Uzstājoties nometnē, kurā uzturas aptuveni 15 000 sīriešu un kas ir 45 kilometru attālumā no robežas ar šo valsti, S. Guillaumenorādīja, ka Parlaments izprot un novērtē Turcijas iestāžu un vietējo kopienu pūliņus.

Deputāti augstu novērtēja Turcijas puses centienus nodrošināt pajumti, pārtiku, veselības aprūpi un izglītību bēgļu nometnēs. Tomēr viņi uzsvēra, ka faktiski mazāk kā 10 % Sīrijas bēgļu Turcijā dzīvo nometnēs.

Pēc Nizipas bēgļu nometnes Pilsoņu brīvību komitejas delegācija apmeklēja to ģimeņu mājās, kuras izmanto ES finansēto e-kuponu sistēmu bēgļiem ārpus nometnēm. Gaziantepas pilsētas apmeklējuma laikā priekšsēdētāja vietniece S. Guillaume teica: "Ļoti atšķiras nosacījumi tiem, kuri dzīvo konteineru nometnēs, un tiem, kuri dzīvo ārpus nometnēm. Bēgļu situācija ārpus nometnēm ir ļoti nedroša, un viņiem steidzami vajadzīga palīdzība, jo īpaši attiecībā uz izglītību un nodarbinātības iespējām." Lēš, ka vairāk nekā puse Sīrijas bēgļu ir bērni, bet tikai 14 % no pamatskolas vecuma bērniem ārpus nometnēm ir uzņemti skolā.

Tā kā Turcija tagad ir mājvieta lielākajam bēgļu skaitam pasaulē, Pilsoņu brīvību komitejas delegācija tikās ar Turcijas amatpersonām un ANO Bēgļu aģentūras pārstāvjiem Ankarā, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par krīzes apjomiem. Viņi apmeklēja arī reģistrācijas centru bēgļiem no vairāk nekā 80 valstīm.

Budžeta komiteja

Pagājušajā nedēļā Turciju apmeklēja arī 11 deputātu lielā Budžeta komitejas delegācija, lai klātienē novērtētu to, kā tiek izmantoti ES līdzekļi bēgļu atbalstam. Pēc tikšanās ar Sīrijas bēgļu ģimeni Osmanijes nometnē 10. februārī Budžeta komitejas priekšsēdētājs un ALDE grupas deputāts no Francijas Jean Arthuis sacīja: "Ir jūtams, ka šie cilvēki nepacietīgi vēlas atgriezties savā valstī. Mūsu galvenajam mērķim ir jābūt miera atjaunošanai Tuvajos Austrumos, jo tikai miers var atrisināt migrācijas problēmu."

Pieminot nesen panākto vienošanos par 3 miljardu eiro lielo atbalsta mehānismu Turcijai, J. Arthuis uzsvēra pieaugošo nepieciešamību šos līdzekļus nekavējoties likt lietā: "Mums ir nepieciešams pārredzamība un skaidrība no Turcijas puses. Te izveidojusies patiešām ārkārtas situācija un uzticība ir neaizstājama, ja gribam reaģēt ātri."

Osmanijes nometnē deputāti apmeklēja veikalu un bibliotēku, ko finansē ES. Turcijā Budžeta komitejas delegācija tikās arī ar ANO Bēgļu aģentūras, Pasaules pārtikas programmas un UNICEF pārstāvjiem, kā arī ar Turcijas valdības amatpersonām.

ES atbalsts

Eiropas Savienība ir galvenais līdzekļu devējs starptautiskajā palīdzībā saistībā ar Sīrijas konfliktu, un Savienība un tās dalībvalstis jau piešķīruši vairāk nekā 5 miljardus eiro humānās, attīstības un ekonomiskās palīdzības veidā. Ir cerības, ka jaunais ES fonds 3 miljardu eiro apmērā, kuru Eiropas Parlamenta deputāti apsprieda Strasbūrā 2. februārī, palīdzēs Turcijai turpināt risināt bēgļu un viņus uzņemošo kopienu problēmas.

Līdzās bēgļu uzņemšanai Turcija aizvadītajos gados kļuvusi arī par viņu tranzīta ceļu. Līdz 2015. gada beigām Eiropā pa jūru bija ieradušies vairāk nekā viens miljons cilvēku, no kuriem 49 % bija no Sīrijas. Lielākā daļa šo ļaužu devās ceļā no Turcijas, turklāt vairāk nekā pusmiljons cilvēku ieradās Grieķijai piederošajā Lesbas salā vien.

Nav pazīmju, ka šis cilvēku pieplūdums mazinātos. ANO Bēgļu aģentūras jaunākās ziņas liecina, ka 2016. gada pirmajās sešās nedēļās Eiropā ar laivām ieradās vairāk nekā 80 000 bēgļu un migrantu. Tas ir vairāk nekā 2015. gada pirmajos četros mēnešos kopā. Turklāt šogad jau vairāk nekā 400 cilvēki ir gājuši bojā, mēģinot nokļūt Eiropā pa jūras ceļu.

Izmantojiet saites labajā pusē, lai uzzinātu vairāk par ES reakciju uz Sīrijas konfliktu un uz bēgļu krīzi, kā arī uzzinātu vairāk par Eiropas Parlamenta deputātu vizītēm Turcijā.

Ats. : 20160215STO14227

« atpakaļ