Skolēni sadarbībā ar ekspertiem veidos aplikāciju drošībai internetā

Eiropas Parlamenta informācijas biroja (EPIB) konkursā “Interneta drošības IQ” uzvarējusi Rīgas 34.vidsskolas komanda, kura kopā ar ekspertiem no marta līdz maijam bez maksas mācīsies veidot aplikāciju. Jaunizstrādātā mobilā aplikācija “Interneta drošības IQ tests”, kuru varēs lietot Android sistēmas viedtālruņos un planšetdatoros bez maksas tiks izplatīta izglītības iestādēs visā Latvijā ar nolūku paaugstināt zināšanas un izpratni par drošību internetā.

EPIB vadītāja Marta Rībele norāda, ka ES likumdevēji - Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstis) vienojušies par jauniem ES datu aizsardzības noteikumiem, kas patērētājiem dos vairāk kontroles pār saviem datiem. “Kādas ir jaunās iedzīvotāju tiesības? Un, ne mazāk svarīgi – kā interneta vidē sargāt sevi pašiem? Konkursa dalībnieki par ES Datu reformu uzzināja plašāku informāciju, kas viņiem noteikti noderēs. Kopumā konkursa mērķi bija veicināt drošāku interneta vidi un paradumus jauniešu vidū Latvijā, kā arī sniegt jaunas prasmes un vairot “droša interneta” ekspertus," skaidro M.Rībele. Viņa arī norada, ka “gandarījums, ka Rīgas 34.vidusskolas informātikas skolotāja uzņēmās iniciatīvu un kopā ar komandu piedalījās konkursā, lai rezultātā iegūtu mūsdienu laikmetā tik noderīgas programmēšanas prasmes!”

Uzvarētāju komandas ideja un pieteikums aplūkojams:

https://prezi.com/pt6fe01oozh2/interneta-drosiba-iq-tests/?utm_campaign=share&utm_medium=copy

Elīna Neilande, 34.vidusskolas skolotāja: “Konkursā nolēmām piedalīties,  jo šī tēma ir aktuāla un nozīmīga skolēniem. Katram jau bijusi sava pozitīvā vai negatīvā pieredze, izveidojies viedoklis. Galvenais ieguvums, protams, būs iespēja strādāt ar ekspertu, kā arī nenovērtējamas būs gūtās emocijas.”

Žūrijas pārstāvji atzinīgi novērtēja komandas pieeju, izdalot konkrētas auditorijas (jaunieši, pusaudži un pieaugušie) un raksturojot to atšķirības. Konkursa žūrijas sastāvā bija pārstāvji no EPIB, Valsts datu inspekcijas un Latvijas Interneta asociācijas (www.drossinternets.lv). 

Maija Katkovska, Latvijas Interneta asociācijas Net-Safe Latvia “Drošāka interneta centra” vadītāja: “Tāpat kā par drošību uz ielas vai mājās – mums arvien vairāk ir jārunā arī par drošību internetā. Apsveicami, ka mūsu vidū ir entuziastiski jaunieši un pedagogi, kuri labprāt vēlas sniegt savu ieguldījumu vienaudžu izglītošanā. Jo vairāk jauniešu tiks iesaistīti dažādu izglītojošu rīku izstrādē, jo pievilcīgāks šis rīks būs bērniem un pusaudžiem.”

Lauris Linabergs, Datu valsts inspekcijas Otrās uzraudzības daļas vecākais eksperts: “Nākotnē arvien grūtāk katram indivīdam būs nodrošināt kontroli pār saviem datiem –Jo augstāks būs personas “Interneta drošības IQ”, jo efektīvāk persona spēs kontrolēt savu datu izmantošanu. Konkursa ietvaros saņemtās iestrādnes liek domāt, ka jau tuvākajā nākotnē personas varēs savu interneta drošības IQ pārbaudīt un vienlaicīgi paaugstināt ar jaunu un modernu rīku, tā veicinot visu personu cilvēktiesību, īpaši tiesību uz privātumu aizsardzības palielināšanos.”

Par ES datu reformu

Jaunie noteikumi (direktīva un regula) aizvietos ES pašreizējos datu aizsardzības noteikumus, kas izstrādāti 1995.gadā, kad internets vēl bija "bērna autiņos", un sniegs iedzīvotājiem vairāk kontroles pār viņu privāto informāciju digitalizētajā pasaulē, ko veido viedtālruņi, sociālie plašsaziņas līdzekļi, internetbankas u.c. Vienlaikus noteikumi cenšas sniegt arī paredzamību uzņēmumiem, lai stimulētu inovāciju un attīstītu vienoto digitālo tirgu.

Plašāk par jaunajiem ES datu aizsardzības noteikumiem, t.sk., konkrēti piemēri:

http://www.europarl.lv/lv/jaunumi/2015/decembris_2015/jauni_es_datu_aizsardzibas_noteikumi.html 

Likumdošanas process ES

EP un ES Padomei, kuras darbu 2015.gada pirmajā pusē vadīja Latvija, kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (piemēram, ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē un patērētāju aizsardzībā), kas pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem, piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.