Politiķi un eksperti debatē, kā jāsargā Eiropas robežas un – ko tas Latvijai nozīmē praktiski?

Artis Pabriks, Eiropas Parlamenta (EP) galvenais ziņotājs Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam par Eiropas robežu un krasta apsardzību, norādīja, ka neskatoties uz šķietami lielo attālumu starp Latviju un ES robežvalstīm, kuras migrācijas krīzi izjūt visvairāk – Grieķiju un Itāliju, arī Latvija ir ES robežvalsts un mēs nezinām, kurā brīdī mūsu robežas būs migrācijas krustpunkts, un mēs nevarēsim nodrošināt kārtību vienā ES valstī, t.sk., Latvijā, ja Eiropas robežas nebūs labāk administrētas un apsargātas. Pēc viņa teiktā, līdz šim par ES robežu apsardzi atbildīgajai institūcijai “Frontex” bijis par maz iespēju, pilnvaru, cilvēku un kapacitātes.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēra, ka saistībā ar EK priekšlikumu svarīgi ir nodalīt divas lietas – terorisma draudus un nekontrolētu migrāciju. Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas – Krievijas robežas stiprināšana ir viena no Latvijas prioritātēm, kas iekļauta arī valdības deklarācijā. Attiecībā uz EK priekšlikumu par Eiropas krasta un robežapsardzes aģentūras izveidi: Latvijai tas nozīmētu nepieciešamības gadījumā būt gatavai reaģēt un uz jebkuru no ES dalībvalstīm nosūtīt līdz 50 robežsargiem trīs dienu laikā.

Kā uzsvēra R.Kozlovskis, Šengenas iekšējais apdraudējums nāk no ārpuses, tādēļ kopā ir jānodrošina ārējo robežu pārvaldība, lai nenonāktu līdz Šengenas zonas sabrukumam.   

Komentējot iespējamos Latvijas un Eiropas zaudējumus hipotētiskas Šengenas zonas sabrukuma gadījumā, A.Pabriks uzsvēra, ka, sabrūkot Šengenai, sabruktu arī Eiropas kopējais, vienotais tirgus, kas ir viens no Eiropas pamatiem un Šengena – tā stūrakmens. Jau tagad vairākas valstis, kuras daļēji aizvērušas robežas jeb daļēji atjaunojušas iekšējo robežsardzi, rada ekonomiskus zaudējumus kā sev, tā saviem kaimiņiem - citām ES dalībvalstīm. “Tādēļ kopīgiem spēkiem pēc iespējas ātrāk ir jātiek galā ar ES ārējām robežām,” viņš uzsvēra.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis skaidroja, kā praktiski notiks NATO iesaiste migrācijas krīzes risināšanā.  Viņš atgādināja, ka no 28 ES dalībvalstīm 22 ir arī NATO dalībvalstis, tāpēc pašlaik NATO iesaiste migrācijas krīzes risināšanā nozīmē soli pa solim palīdzēt kontrolēt un glābt. “Šobrīd jau 4 valstu kuģi ir iesaistīti glābšanas misijā Vidusjūrā un Egejas jūrā – Kanādas, Grieķijas, Turcijas un Vācijas. NATO operācijas un misijas ir ar mērķi palīdzēt noregulēt nekontrolējamo migrācijas plūsmu," informēja ministrs Pēc viņa teiktā, viens no galvenajiem mērķiem ir kontrabandistu, jo “migrācijas saknes” ir cilvēku kontrabanda.

Lolita Čigāne, Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja, komentējot nacionālā parlamenta nostāju migrācijas krīzes risināšanā, uzsvēra, ka atbalsta EK priekšlikumu par “Frontex” pārveidi, kā arī Eiropola funkciju paplašināšanu. Arī, viņasprāt, cilvēku tirdzniecības apkarošana ir prioritāte – pašlaik gada laikā cilvēku tirdzniecības biznesā peļņa ir mērāma 5 – 6 miljardos eiro.

Otrs Latvijas eiroparlamentārietis Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā Andrejs Mamikinsvideokomentārā pauda viedokli par migrācijas krīzes risināšanas iespējām, tai skaitā - pievienojās nepieciešamībai stiprināt ārējās robežas.

Socialantropoloģe un LU docente Ieva Raubiško uzsvēra, ka fokuss uz robežu kontroli, pārvaldīšanu būtu jāsamēro ar fokusu uz citām robežām - cilvēktiesībām un palīdzību, pretējā gadījumā šobrīd tiekot veidots “Eiropas cietoksnis”, kura pamata ir arī bailes no visa svešā un citādā.

A.Pabriks uz to atbildēja, ka, protams, Eiropai un ikvienai tas dalībvalstij ir jāizmanto visa iespējamā spēju un iespēju kapacitāte, taču tā nav bezgalīga. Tāpat viņš norādīja, ka nezina pasaulē nevienu citu reģionu, kur tik daudz līdzekļu un laika būtu veltīts cilvēktiesībām.

Attiecībā par Eiropas iedzīvotāju bailēm viņš pauda viedokli, ka “bailes no migrācijas ir veicinājusi līdz šim nepietiekami kontrolētā ES robeža, un šī jautājuma sakārtošana šobrīd ir prioritāra visā ES”.

Dr.geogr.prof. Zaiga Krišjāne, migrācijas eksperte, diskusijā aprakstīja tipisku migrantu gados jaunu vīrieti, kurš migrē darba nolūkos. Taču pēdējo gadu laikā migrē arī arvien vairāk sieviešu – vienas vai kopā ar partneri. Patlaban dažādu ģimenes apsvērumu dēļ migrācijā iesaistās divreiz vairāk sieviešu.  

Ar uzsvaru uz šo, nereti neaizsargātāko sabiedrības daļu, pasākuma noslēgumā tika atklāta izstāde “Sievietes bēgles un patvēruma meklētājas Eiropas Savienībā”. Publiskai apskatei fotoizstāde būs pieejama no 4.marta līdz 3.aprīlim. To autore ir “World Press Photo” balvas laureāte Marie Dorigny, kura pērnā gada beigās un šā gada sākumā dokumentējusi sieviešu bēgļu ceļu no ierašanās ar laivām Grieķijā līdz nonākšanai Vācijā.

Papildu informācijai: