Bēgļi: Eiropas Parlaments prasīs centralizētu pieteikumu izskatīšanas sistēmu

EP Pilsoņu Brīvību komiteja šodien pieņemtajā rezolūcija izklāsta ierosinājumus Dublinas III regulas (kas nosaka, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma pieteikumu izskatīšanu) pārskatīšanai. To sagatavojušas deputātes Roberta Metsola (EPP, MT) un Kašetu Kjenge (S&D, IT), un to atbalstīja 44 deputāti, 11 balsojot pret un vienam atturoties.

“Stāvoklis ir ārkārtīgi nopietns. Pagājušogad mūsu ūdeņos noslīka 3771 cilvēku. Šogad bojā gājuši jau vairāk nekā 450, ieskaitot 77 bērnus. Mūsu kā politiķu pienākums ir nodrošināt, lai tie nebūtu tikai pliki skaitļi. Tie ir reāli cilvēki, ar reālām dzīvēm. Mums ir jāuzlabo sava darbība. Vienaldzība nav aplūkojama iespēja. Ir laiks rīcībai visās jomās, uz to mēs aicinām šajā rezolūcijā”, teica Metsola.

“Eiropai vajadzīga visaptveroša pieeja migrācijai, un tās pamatā jābūt solidaritātei starp dalībvalstīm. Ar šo vispārējās pārvaldības palīdzību ir jāiedzīvina solidaritāte, proporcionāli jāsadala atbildība, un procesi jābalsta dzīvības vērtībā un cilvēku pamattiesībās”, piebilda Kjenge.

Tekstā uzsvērts, ka pašreizējā patvēruma pieteikumu izskatīšanas sistēma nepietiekami ņem vērā īpašo migrācijas spiedienu uz dalībvalstīm, kam ir ārējā ES robeža. EP deputāti prasa taisnīgumu, dalītu atbildību, solidaritāti un ātru pieteikumu izskatīšanu.

Pilsoņu Brīvību komiteja uzsver, ka 2015.gadā ES robežu mēģinājuši nelikumīgi šķērsot 1,83 miljoni cilvēku (2014.gadā šis skaitlis bija tikai 282 500), un Eiropas Savienībā, Norvēģijā un Šveicē saņemti 1,4 miljoni starptautiskās aizsardzības pieprasījumu.

Pārcelšana un pārmitināšana

EP deputāti aicina dalībvalstis pildīt pienākumus attiecībā uz bēgļu ārkārtas pārcelšanu, uzsverot, ka līdz 2016.gada 3.martam reāli pārcelti tikai 660 no 106 000 patvēruma meklētājiem, kas gaida pārcelšanu no Itālijas un Grieķijas.

Attiecībā uz pārmitināšanu vajadzīga “saistoša un obligāta normatīva pieeja”, un, lai tā būtu iedarbīga, ar tās palīdzību jānodrošina “ievērojama skaita” bēgļu pārmitināšana, salīdzinājumā ar to bēgļu kopējo skaitu, kas Savienībā lūdz starptautisko aizsardzību, saka deputāti.

Karstie punkti

Attiecībā uz “karsto punktu” darbību EP deputāti prasa dalībvalstu tehnisko un finansiālo palīdzību valstīm, kurā migranti ierodas pirmoreiz, piemēram, Itālijai un Grieķijai, lai tās varētu reģistrēt visus migrantus. Viņi aicina attiecīgās dalībvalstis arī pieņemt palīdzību.

EP deputāti arī uzsver neaizsargāto stāvokli, kādā ir nepilngadīgie, īpaši tie, kas ceļo vieni, un pieprasa pielāgot aizsardzības sistēmu bērniem, lai novērstu ļaunprātīgas izmantošanas iespēju.

Šengena

Ziņojumā paustas bažas par dažu dalībvalstu lēmumu slēgt iekšējās robežas vai ieviest īslaicīgu robežkontroli, jo šādi pasākumi vājina Šengenas zonas pienācīgu darbību.

Atgriešana

EP deputāti iestājas par ES līmeņa atgriešanas noteikumiem, kam jābūt “stiprākiem” par divpusējās sarunās panāktiem nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Viņi uzsver, ka migranti ir jāatgriež vienīgi tad, ja valsts, uz kuru viņi tiek nosūtīti, ir viņiem droša.

Nākamie soļi

Eiropas Parlaments nesaistošo rezolūciju pieņems 13.aprīlī Strasbūrā.