„1001 stāsts starpkultūru dialogam” pasākumos visā Latvijā iesaistās 700 jauniešu

Ziņa publicēta 14.04.2016
Lai padziļinātu savu izpratni par Vidusjūras reģiona kultūru un uzzinātu vairāk par bēgļu un patvēruma meklētāju situāciju, projektā „1001 stāsts starpkultūru dialogam”, no 27. marta līdz 8. aprīlim visā Latvijā tika organizēti vairāk nekā 30 izglītojoši pasākumi, diskusijas un radošās darbnīcas.

 Izglītojošie pasākumi notika Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī, Saldū, Jelgavā, Jūrmalā, Pāvilostā, Alūksnē, Kusā un Viesītē un tajos iesaistījās ap 700 dalībnieku – skolēni, studenti, skolotāji un jaunatnes darbinieki. Septiņos no tiem viesojās Jordānijas organizācijas „I-Dare for Sustainable Development” pārstāves.

 „Latvijas lielākais izaicinājums ir nevis paši patvēruma meklētāji un bēgļi, kas tomēr uz Latvijas iedzīvotāju skaitu ir ļoti maz, bet gan sabiedrības spēja būt drosmīgai un pieņemošai. Šeit ļoti liela loma ir cilvēkiem, kas strādā ar jauniešiem. Skolotājiem, jaunatnes darbiniekiem ir jāveicina saruna par šiem jautājumiem, lai paaugstinātu viņu zināšanas un veicinātu izpratni par kultūru dažādību,” norāda Jaunatnes Starptautisko programmu aģentūras ES projektu un Annas Lindes fonda Latvijas tīkla koordinatore Vladislava Šķēle.

8. aprīlī projekta noslēguma pasākumā Rīgā notika paneļdiskusija „Jaunieši – pārmaiņu veicinātāji bēgļu jautājumos”, kurā piedalījās Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāte Ilze Viņķele, kustības „Gribu palīdzēt bēgļiem” aizsācējs Egils Grasmanis, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” brīvprātīgo koordinators Reinis Grāvītis, Jordānijas organizācijas „I-Dare for Sustainable Development” direktore Suha Ismaila un Vecpiebalgas vidusskolas Skolēnu pašpārvaldes vadītāja un bēgļa Abdula skolasbiedrene Maira Asare.

 Diskusijas dalībnieki secināja, ka jauniešiem šodien ir jāveic dubultmisija – tā kā viņi ir atvērtāki pret citām kultūrām un vieglāk pieņem jauno, viņu spēkos ir ne tikai palīdzēt bēgļiem integrēties, bet arī veicināt iecietību vecākās paaudzes vidū, kura dažkārt pret citām kultūrām izturas piesardzīgāk vai pat noraidoši.

 Saeimas deputāte Ilze Viņķele aicināja ikvienu veicināt sabiedrības iecietību pret nelaimē nonākušajiem – dalīties labajos piemēros, kā iespējams palīdzēt bēgļiem, un arī aizrādīt, ja kāds naidīgi pauž savu attieksmi, jo tikai tā varam kopīgiem spēkiem veidot labāku dzīvi visiem.

 Savukārt Vecpiebalgas vidusskolas skolniece Maira Asare dalījās pārdomās par to, cik spēcīgu iespaidu uz viņas vienaudžiem atstāj informācijas atspoguļojums par bēgļiem dažādos interneta portālos, it īpaši komentāru sadaļās, tādēļ aicināja medijus nepieļaut naida runas izplatību rakstu komentāros.

 Projekts „1001 stāsts starpkultūru dialogam” tika organizēts ar mērķi veicināt sabiedrības, it īpaši jauniešu, izpratni par kultūru daudzveidību un pretdiskriminācijas jautājumiem, veidot diskusiju Latvijas publiskajā telpā par migrācijas un bēgļu jautājumiem, veicināt iecietību un savstarpējo sapratni Latvijas sabiedrībā, kā arī attīstīt starpkultūru dialogu un sadarbību starp Latviju un valstīm, kas atrodas Vidusjūras Dienvidu un Austrumu krastā[1], labāk iepazīstot šī reģiona kultūru un jauniešu dzīvi tajā.

 Projektu īstenoja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar Annas Lindes Fonda Latvijas tīkla dalīborganizācijām, kā arī Annas Lindes fonda un Eiropas Savienības finansiālu atbalstu.

 Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra pateicas visām projektā iesaistītajām organizācijām par aktīvu dalību izglītojošo aktivitāšu īstenošanā: Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātei, biedrībai „Access Lab”, biedrībai „homo ecos:”, resursu centram sievietēm „Marta”, jauniešu studijai „BaMbuss”, biedrībai „Radi Vidi Pats”, Viesītes novadam, Pāvilostas novadam, Kusas multifunkcionālajam centram „1.stāvs”, Jūrmalas Jaunatnes iniciatīvas centram, radošajai apvienībai jauniešiem „TREPES”, JIC „Šķūnis” un Saldus jauniešu domei „Es un MĒS”, Daugavpils zinātkāres centram bērniem „Zili brīnumi”.  

 Vairāk informācijas par aizvadītajiem pasākumiem – Annas Lindes fonda Latvijas tīkla Facebook lapā https://www.facebook.com/annaslindesfondsLV/ un Twitter kontā @annaslindes

Papildus informācija par projektu un Annas Lindes fondu

Projektu finansiāli atbalsta „Annas Lindes fonds starpkultūru dialogam”, kas dibināts 2005. gadā ar mērķi sniegt cilvēkiem iespēju strādāt kopā, lai veicinātu starpkultūru dialogu un izveidotu EuroMed reģionu par telpu, kurā valda sadarbība, mobilitāte un miers.

Annas Lindes fonds apvieno aptuveni 4000 organizācijas no 43 valstīm. Tajā darbojas gan nevalstiskās organizācijas, gan universitātes, asociācijas, sabiedriskās iestādes, bezpeļņas organizācijas, pašvaldības un uzņēmumi. Veicinot starpkultūru dialogu Annas Lindes fonds atbalsta iniciatīvas starp EuroMed valstīm kultūras, zinātnes un sociālajā jomā, veicina labāku saprašanos starp cilvēkiem, reliģijām un ticībām, cenšas izskaust stereotipus, ksenofobiju un rasismu un aizstāv cilvēktiesības un demokrātiju.

Kopš 2008. gada Annas Lindes fonda Latvijas biedrorganizāciju tīklu koordinē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Informācija par programmu http://www.annaslindesfonds.lv/.

Kontakti medijiem:

Sintija Lase, komunikācijas speciāliste – 22088990, Sintija.lase@gmail.com

Nataļja Gudakovska, projekta koordinatore – 29452445, natasha.gudakovska@gmail.com


[1] Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Sīrija, Mauritānija, Maroka, Tunisija, Palestīniešu pašpārvalde un Turcija