Debašu dalībnieki norādīja, ka Ķīna subsidē savus uzņēmumus, neatklāj informāciju par valsts atbalsta apjomu un eksportē par mākslīgi zemām cenām, ko "acīmredzami" nenosaka tirgus spēki. Viņi norādīja, ka Ķīnas ražošanas jaudas pārpalikumi rada cenu dempingu, kas Eiropas Savienībai rada ekonomisku kaitējumu, jo īpaši ES tēraudapstrādes industrijā, kas pašlaik piedzīvo nopietnu krīzi, apdraudot simtiem tūkstošu darbavietu.
Daudzi EP deputāti aicināja ES Komisiju steidzami iesniegt jaunu tiesību aktu, kas ļautu pretoties tirgus dempingam pēc 2016.gada decembra, savukārt citi uzsvēra, ka ES nepārprotami nedrīkst atzīt Ķīnu par tirgus ekonomiku.
Eiropas komisārs Vītenis Andrjukaitis apstiprināja, ka tēraudapstrādes jomas krīze ir viena no Komisijas prioritātēm, un Ķīna "nenoliedzami" nav tirgus ekonomika. Viņš paziņoja, ka Komisija strādā pie jauna risinājuma, kas līdzsvaros ES vajadzību ievērot starptautiskās saistības, vienlaikus nodrošinot lai ES rīcībā būtu spēcīgi instrumenti aizsardzībai pret dempingu. Jaunos noteikumus varētu modelēt pēc ASV parauga, aprēķinot antidempinga nodokļus ikvienam gadījumam atsevišķi. Komisāru kolēģija to izskatīs vēl "pirms vasaras pārtraukuma", viņš apsolīja.
Runājot Padomes prezidentūras vārdā, Nīderlandes aizsardzības ministre Žanīne Henisa-Plaskarte atzina, ka jautājums ir juridiski un politiski sarežģīts, jo ES saistības ir jālīdzsvaro ar ES ražotāju, darbinieku un patērētāju likumīgajām interesēm. Viņa piebilda, ka šo jautājumu apspriedīs Ārlietu padomes sanāksmē par tirdzniecību, kas notiks 13.maijā.
Ceturtdien EP deputāti pieņems savu nostāju arī rakstiski.
Debašu dalībnieku paziņojumu videoieraksti: