Ķīnas prasība pēc tirgus ekonomikas statusa: EP prasa aizsargāt ES ražotājus un darbavietas

Tomēr ES ir jāatrod veids, kā vienlaikus arī ievērot starptautiskās saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Ķīna uzskata, ka, atbilstoši tās pievienošanās protokolam PTO, citām valstīm no 2016.gada 11.decembra tā ir automātiski jāatzīst par tirgus ekonomiku.

Rezolūcijā, ko EP pieņēma ar 546 balsīm par, 28 pret un 77 atturoties, EP deputāti prasa Komisijai iesniegt priekšlikumu, kas nodrošinātu līdzsvaru starp abām šī vajadzībām.

Ķīnas ietekme uz ES ražošanu

EP mudina Komisiju ņemt vērā ES ražotāju, darba ņēmēju un citu pušu raizes  par iespējamo ietekmi uz darbavietām, vidi un ekonomikas izaugsmi ES, ja Ķīnai tiks piešķirts tirgus ekonomikas statuss. Ķīnas preču "pārprodukcijas" kapacitāte un lētās cenas jau pašlaik spēcīgi ietekmē sociālo, ekonomikas un vides jomu ES, viņi saka, jo īpaši norādot uz tērauda nozares krīzi.

EP deputāti norāda, ka 56 no ES pašreizējām 73 anti-dempinga pasākumiem tiek piemēroti tieši importam no Ķīnas.

Ķīna - nozīmīgs partneris

EP deputāti uzsver, ka ikdienas tirdzniecības apgrozījums ar Ķīnu pārsniedz miljardu eiro dienā - tā ir otrais nozīmīgākais ES tirdzniecības partneris. Ķīnas tirgus ir "galvenais virzītājspēks vairāku ES nozaru un zīmolu rentabilitātē", viņi saka.

EP deputāti "iebilst jebkādai vienpusējai tirgus ekonomikas statusa piešķiršanai Ķīnai" un tā vietā prasa Komisijai saskaņot ES rīcību ar citiem lielajiem tirdzniecības partneriem un arī pašu Ķīnu, lai nodrošinātu PTO noteikumu nepārkāpšanu. Šim nolūkam jāizmanto iespējas G7, G20 samitos, kā arī gaidāmajā ES-Ķīnas samitā.

Antidempinga instrumentu reforma

EP deputāti uzsver. ka "steidzami nepieciešama" vispārēja ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformas, un aicina dalībvalstis ātrāk atbloķēt to modernizācijas tiesību aktus. Eiropas Parlaments savu nostāju par tiem pieņēma jau 2014.gadā.

Nākamie soļi

Ja Komisija ierosinās atzīt Ķīnu par tirgus ekonomiku ES tiesību aktos, Parlamentam būs koplēmuma tiesības.

Otrdienas debatēs Eiropas komisārs Vītenis Andrjukaitis apstiprināja, ka tēraudapstrādes jomas krīze ir viena no Komisijas prioritātēm, un ka Komisija strādā pie jauna risinājuma, kas līdzsvaros ES vajadzību ievērot starptautiskās saistības, vienlaikus nodrošinot lai ES rīcībā būtu spēcīgi instrumenti aizsardzībai pret dempingu. Jaunos noteikumus varētu modelēt pēc ASV parauga, aprēķinot antidempinga nodokļus ikvienam gadījumam atsevišķi. Komisāru kolēģija to izskatīs vēl "pirms vasaras pārtraukuma", viņš apsolīja.

Runājot Padomes prezidentūras vārdā, Nīderlandes aizsardzības ministre Žanīne Henisa-Plaskarte atzina, ka jautājums ir juridiski un politiski sarežģīts, jo ES saistības ir jālīdzsvaro ar ES ražotāju, darbinieku un patērētāju likumīgajām interesēm. Viņa piebilda, ka šo jautājumu apspriedīs Ārlietu padomes sanāksmē par tirdzniecību, kas notiks 13.maijā.