Nodokļu terminoloģija

Nodokļu nolēmums - rakstisks paziņojums, kurā par nodokļiem atbildīgā iestāde informē nodokļu maksātāju par to, kā konkrētā situācijā tiks piemēroti nodokļu tiesību akti. Šie nolēmumi ir likumīgi, taču saskaņā ar ES noteikumiem var tikt uzskatīti par valsts atbalstu, kas nozīmē, ka tie var tikt pakļauti Komisijas kontrolei. Ar šādiem nolēmumiem valsts var lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem piešķirt ievērojamas nodokļu atlaides, lai panāktu to, ka tie maksā nodokļus attiecīgajā valstī.

Nodokļu apiešana - nodokļu saistību samazināšana ar likumīgiem līdzekļiem. To nevajadzētu jaukt ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas ir nelikumīga un apzināta rīcība ar mērķi maksāt mazāk vai vispār nemaksāt nodokļus.

Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze - Eiropas Komisijas priekšlikums no 2011. gada, kura precizēto versiju paredzēts publicēt šogad. Komisija piedāvājusi izveidot vienotu noteikumu kopumu ES uzņēmumiem, saskaņā ar kuru tiktu aprēķināta ar nodokli apliekamā peļņa. Tas ļautu arī konsolidēt visus Eiropas Savienībā gūtos ienākumus un zaudējumus. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes noteikšana paliktu dalībvalstu pārziņā.

Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana - nodokļu stratēģijas, kas izmanto starptautiskās nodokļu sistēmas trūkumus, lai mākslīgi pārnestu peļņu no valstīm, kurās tā gūta, uz zemu nodokļu un beznodokļu valstīm un teritorijām.

Patentiem labvēlīgs nodokļu režīms - īpašs nodokļu režīms, ko piemēro intelektuālā īpašuma, patentu gadījumos. Dažas Eiropas valstis piedāvā izdevīgu nodokļu režīmu ienākumiem, kas gūti no patentētām precēm, lai veicinātu inovāciju un jauno tehnoloģiju uzņēmumu veidošanos. Uzņēmumi to izmanto, lai mākslīgi samazinātu savu kopējo nodokļu iemaksu, ieviešot neadekvātus un neatbilstošus patentus savām precēm.

Ziņojumā teikts, ka Komisijai būtu jāaizliedz nepatiesa un maldinoša patentiem labvēlīga nodokļu režīma izmantošana un jānāk klajā ar atbilstošu likumdošanu.

Faktiskais īpašnieks - patiesais faktiskais uzņēmuma īpašnieks var būt paslēpts aiz virknes fiktīvu uzņēmumu. Tas nozīmē pārredzamības trūkumu. Kurš ir patiesais ienākumu guvējs? Kurš virza uzņēmuma darbību?

Cīņā pret naudas atmazgāšanu un terorismu, Parlaments noteicis dalībvalstīm izveidot datu bāzes ar informāciju par uzņēmum faktiskajiem īpašniekiem. Šīm datu bāzēm jabūt pieejamām varas iestādēm un personām, kuras likumīgi var saņemt šādu informāciju, piemēram, žurnālistiem. Dalībvalstīm tiek dots laiks līdz 2017.gada 26. jūnijam, lai ieviestu šādas datu bāzes.

Balsošana saistībā ar nodokļu jautājumiem notiks trešdien 12:30.