EP deputāti aicina precizēt ieroču licencēšanas noteikumus un drošības pasākumus

ES šaujamieroču direktīva, kas ir pieņemta 1991. gada, un grozīta 2008. gadā, nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem privātpersonas var likumīgi iegādāties un glabāt šaujamieročus vai pārvietot tos uz citu ES valsti.

 Eiropas Komisijas ierosinājums pārskatīt pašreizējo direktīvu ir raisījis bažas par neatbilstošu likumprojekta sagatavošanu un to, ka varētu būt neparedzēta ietekme uz likumpakļāvīgiem iedzīvotājiem. Tas sabiedrībā ir radījis ievērojamas bažas, ko mēģina risināt Iekšējā tirgus komitejā atbalstītie grozījumi. Parlaments ir paveicis milzīgu darba apjomu. Mēs esam mēģinājuši risināt iedzīvotāju paustās bažas, lai nodrošinātu, ka viņi arī turpmāk varēs nodarboties ar sportu, militārām mācībām un tradicionālajām medībām,” teica Iekšējā tirgus komiteja priekšsēdētāja un ziņotāja Vicky Ford (ECR, Lielbritānija).

Tukšo patronu ieroču kontrole

ES valstīm būtu jānodrošina stingrāka “tukšo patronu” akustisko ieroču kontrole, norāda EP deputāti. Jebkurš šaujamierocis, kas ir pārveidots tikai tukšo patronu izšaušanai, joprojām jāpakļauj ES tiesību aktiem, ņemot vērā ar tiem saistītos augstos riskus, prasa komitejā atbalstītie grozījumi.

Šaujamieroču pārveidošanu uzskata par nopietnu problēmu vairākās ES dalībvalstīs, un saskaņā arParlamenta Izpētes dienesta apkopoto informāciju, ir daudzi dokumentētu gadījumu. Pastāv juridiskas nepilnības šo ieroču uzraudzībā, ko EP deputāti vēlas novērst līdz ar direktīvas pārskatīšanu.

Neatgriezeniska dezaktivēšana

 Eiropas standarti, lai nodrošinātu, ka visi dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami, tika apstiprināti pagājušā gada novembrī, tomēr daudz tehnisku nianšu būtiski apgrūtina to izpildi. Tas ir precizēts komitejas sagatavotajā tekstā.

Risinot likumpaklausīgo iedzīvotāju bažas

 Eiropas Komisijas priekšlikums paredzēja daudz šaujamieročus, kurus legāli izmanto mednieki un sportisti, iekļaut “A” jeb aizliegto šaujamieroču (civilai lietošanai) kategorijā. Iekšējā tirgus komitejas teksts ierobežo “A” kategoriju līdz šaujamieročiem ar noteiktām īpašībām, piemēram, pusautomātiskos šaujamieročus, kas spēj izšaut vairāk nekā 21 šāvienu bez atkal ielādēšanas, ja aptvere kapacitāti virs 20 šāvieniem ir daļa no šaujamieroča vai ir tajā ievietota (integrēta), un noteiktus saliktus un pārveidotus šaujamieročus.

“Sportisti bija noraizējušies par Eiropas Komisijas projektu, tādēļ Parlamenta sagatavotais teksts paredz ES dalībvalstīm iespēju veikt izņēmumus attiecībā uz profesionāliem šāvējiem, ja tie ir atzīta šaušanas kluba biedri, kuri piedalās sacensībās,” skaidroja EP ziņotāja Vicky Ford.

Šaujamieroči, kas parasti tiek izmantot dzīvnieku - kaitnieku (bebri, caunas u.c.) kontrolei, piemēram, 22.kalibra ieroči, netiks ietekmēti (tie tiks iekļauti “B” kategorijā - šaujamieroči, kuriem jāsaņem atļauja – lielākoties tos izmanto šaušanas sportā un medībās).

EP deputātu grozījumi paredz arī izņēmumus militārā dienesta rezervistiem, muzejiem un kolekcionāriem, protams, ievērojot stingrus nosacījumus.

Nacionālās uzraudzības sistēmas, izsekojamība un informācijas apmaiņa

Tāpat arī “maksimālais piecu gadu termiņš šaujamieroču apliecībām neietekmēs valstis ar "nepārtrauktu" monitoringa sistēmu,” teikts komitejas apstiprinātajā tekstā.

Viss nepieciešamā informācija, lai izsekotu un identificētu šaujamieročus, būs jāreģistrē uz nenoteiktu laiku un tai būs jābūt pieejamai visām pilnvarotajām institūcijām. EP deputāti arī iekļāva noteikumus, kas nosaka efektīvāku informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm.

Nākamie soļi

 Komiteja apstiprināja grozījumu tekstu ar 27 balsīm par, 10 pret, 1 deputātam atturoties. Par pilnvarām sākt sarunas ar ES Padomi balsojums gaidāms vēlāk. Tad parlamenta delegācija EP ziņotājas Vicky Ford vadībā sāks diskusijas ar Slovākijas prezidentūru.

Fakti par situāciju Latvijā - sagatavoti sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Valsts policiju:

 Valstī kopā reģistrēto šaujamieroču īpašnieku skaits ir 33575, un lielākā daļa no tiem - 26044 - ir mednieki. Valstī ir 32 garstobra lielas enerģijas pneimatisko ieroču īpašnieki.

• Latvijā ieroču īpašniekiem kopā ir reģistrēti 67926 šaujamieroči;
• No kopumā reģistrētajiem šaujamieročiem medībām reģistrēto šaujamieroču skaits - 55946; pašaizsardzībai reģistrēts 11641 šaujamierocis; sportam kopā reģistrēti 339 šaujamieroči.