Demokrātiska kontrole: Parlamenta izmeklēšanas pilnvaras

Parlaments savas pilnvaras iegūst no ES dalībvalstu valdību oficiāliem lēmumiem, kā arī no tā, ka ir ievēlēts, lai pārstāvētu Eiropas cilvēku intereses. Tā kā izmeklēšanas komiteju darbības joma ir skaidri noteikta ES līgumos, deputāti bieži izvēlas izveidot citas "īpašās" komitejas, kas ļauj ieskatīties vispārīgos problēmjautājumos, kas skar arī valstis ārpus ES. Parlaments vēlas uzlabot izmeklēšanas komiteju darbu, lai padarītu šāda veida kontroli efektīvāku.

Izmeklēšanas komitejas

Māstrihtas līgums (1992) dod Parlamentam tiesības izmeklēt iespējamos ES tiesību aktu pārkāpumus (Līguma par Eiropas Savienības darbību 226. pants). Komiteja var uzaicināt lieciniekus un pieprasīt dokumentus, bet attiecīgās dalībvalstis vai ES institūcijas nosaka, kam tos sūtīt un var atteikt sadarbību, pamatojoties uz slepenības nepieciešamību vai sabiedrības drošību (vienotie Padomes, Parlamenta un Komisijas noteikumi).

Neatkarīgi no nesen izveidotajām divām komitejām (EMIS un Panamas dokumentu izmeklēšanas komiteja), Parlamentā ir bijušas vēl trīs izmeklēšanas komitejas, piemēram, par rīcību govju trakumsērgas krīzes laikā (komiteju izveidoja 1996. gadā, un savu ziņojumu tā iesniedza 1997. gadā).

Stingrāka politiskā kontrole

Līgums paredz, ka Parlaments var nākt klajā ar izstrādātiem noteikumiem par to, kā izmeklēšanas komitejas darbojas, bet tā kā komitejas attiecas arī uz citām ES iestādēm un dalībvalstīm, nepieciešama piekrišana arī no Padomes un Komisijas.

Iepriekšējā sasaukumā (2014. gada aprīlī) Parlaments pieņēma regulu, kas dotu tai vairāk saistošu pilnvaru izsaukt konkrētas amatpersonas un pieprasīt sankcijas par nepamatotu atteikšanos ierasties komitejā, taču pagaidām tas nav apstiprināts. Parlaments vēlas sarunas ar Padomi un Komisiju par iespējamo kompromisu.

Īpašās komitejas

Ja Parlaments vēlas ieskatīties jautājumos, kas neietilpst izmeklēšanas komiteju darbā, saskaņā ar Līgumu - lai izskatītu vispārīgākus jautājumus, kas nav tieši saistīti ar ES tiesību aktu pārkāpumiem, un jautājumus, kas skar valstis ārpus ES, Parlaments var izveidot īpašu komiteju. Īpašajām komitejām nav oficiālu izmeklēšanas pilnvaru, tās atkarīgas no dalībvalstu valdību un indivīdu vēlmes sadarboties. Bieži vien šadas komitejas cenšas ierosināt turpmākās likumdošanas izmaiņas, nevis koncentrēties uz konkrētiem ES tiesību pārkāpumiem. Līdz šim ir izveidotas 16 īpašās komitejas, kas strādājušas ar dažādiem jautājumiem: CIP terorisma aizdomās turēto pārsūtīšana (2006), klimata pārmaiņas (2007), ekonomikas un finanšu krīze (2009), organizētās noziedzība, korupcija un naudas atmazgāšana (2012), kā arī divas nodokļu īpašās komitejas.