Kā tiek pieņemts budžets
Sākumā Eiropas Komisija ierosina ES budžetu nākamajam gadam. Parlaments un Padomes dalībvalstis pēc tam pieņem galīgos skaitļus budžeta plānā. Padome visbiežāk ierosina zemākas summas nekā Parlaments lūdzis, tādēļ abas institūcijas risina sarunas, lai panāktu vienošanos. Tas notiek pēc plenārsēdes balsojuma oktobrī un tiek saukts par samierināšanas procesu. Samierināšanas process, kas var ilgt līdz 21 dienai, varētu notikt novembrī. Pēc tam, novembra beigās, deputāti balsos par sarunu rezultātiem.
2017. gada budžeta skaitļi
Saskaņā ar Parlamenta prioritātēm, budžetam jāturpina risināt migrācijas un bēgļu krīzi, vienlaikus virzoties arī uz ekonomikas atveseļošanos. Komisija ir ierosinājusi ES budžetā ieplānot 134,9 miljardus eiro, kas būtu paredzēti maksājumiem un 157,7 miljardus eiro, kas paredzēti dažādām saistībām nākošajā gadā. Saistības ir summa, ko ES apņemas tērēt par dažādām programmām un tā var tikt izmantota ne tikai 2017. gada ietvaros, bet arī ilgāk, savukārt, maksājumu nauda ir paredzēta nākamo 12 mēnešu perioda izdevumiem. Padome vēlas samazināt budžetu saistībām par 1.3 miljardiem (-0,81%) un maksājumiem par 1.1 miljardiem eiro (-0,82%).
DFS pārskatīšana
Gaidāmais 2017. gada budžets būs ceturtais budžets pašreizējā ES ilgtermiņa izdevumu plānā jeb daudzgadu finanšu shēmā (DFS). Kad 2013. gadā tika pieņemts ilgtermiņa budžets, Parlaments uzstāja, lai tiktu veidots pārskats termiņa vidusposmā. kuram jābūt gatavam šoruden. Pārskata secinājumi ietekmē arī sarunas par 2017. gada izdevumiem.
Turpmākie soļi