ES budžets: kā to padarīt efektīvāku un saprotamāku

ES budžets jau sen kritizēts par pārāk lielu paļaušanos uz dalībvalstu iemaksām un neelastību krīzes gadījumos. Eiropas Parlaments un dalībvalstu valdības trešdien, 7. septembrī aizsāka divu dienu konferenci, koncentrējoties uz risinājumu meklēšanu, kā finansēt ES budžetu. Vairums dalībnieku jau pirmajā dienā norādīja, ka nepieciešamas reformas, kas sniegtu lielāku pārredzamību un efektivitāti.

Parlaments izveidojis augsta līmeņa grupu pašu resursu jautājumos (angliski saīsinājumā - HLGOR), lai līdz 2016. gada decembrim nāktu klajā ar ES finansēšanas risinājumiem. Grupa sastāv no tās vadītāja - bijušā komisāra un Itālijas premjerministra - Mario Monti, Parlamenta nozīmētiem dalībniekiem, Padomes, kas pārstāv dalībvalstis, un Komisijas.

Konferenci rīkoja Eiropas Parlamentā Briselē, dodot iespēju deputātiem un dalībvalstu pārstāvjiem izteikt savu viedokli, kas tiks iekļauts arī grupas ziņojumā.

Virkne izņēmumu gadījumu

Saistībā ar konferences diskusiju trešdienas vakarā par jauniem ienākumu avotiem budžetā, Beļģijas deputāts Gijs Verhofstads (Guy Verhofstadt), liberāļu grupas (ALDE) līderis un HLGOR loceklis, sacīja, ka ES ilgtermiņa budžets ir kļuvis par “nesaprotamu savārstījumu ar 53 izņēmumu gadījumiem." Budžeta sarunu laikā viņš norādīja: “mēs nerunājam vairs par ES interesēm, bet par to, kā nopirkt valstu piekrišanu," un piebilda, ka "mums jāpārtrauc šīs spēlītes.”

Grupas loceklis un bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Ivailo Kalfins (Ivailo Kalfin),  norādīja, ka trūkst elastīguma esošajā sistēmā un kopš sarunu beigām 2013. gadā par pašreizējo ilgtermiņa budžetu, ir bijušas vairākas krīzes, kurām nav iespējams sagatavoties. "Nav nekāda elastīguma un tā nav efektīva pieeja budžeta izmantošanā,” viņš teica.

Eiroskepticisma veicināšana

Vācijas Bundestāga ES lietu komitejas loceklis Joakims Pošs (Joachim Poβ) aizstāvēja nepieciešamību atrast jaunus resursus, norādot, ka tas ir politiskās gribas jautājums. "Problēmas pastāv... Mēs varam risināt vides, migrācijas un citus jautājumus kopā vai valsts līmenī. Tomēr nacionālistu pieeja mūs novedīs strupceļā."

Zviedrijas parlamenta Finanšu komitejas loceklis Jorgens Andersons (Jörgen Andersson) uzsvēra, ka budžets ir veicinājis eiroskepticismu. Tomēr viņa valsts varētu būt skeptiski noskaņota uz priekšlikumiem atbrīvot valstis no fiskālo jautājumu risināšanas. Tā vietā, attīstot un veicinot izaugsmi Eiropas Savienībā, automātiski palielinātos arī budžets un ieguvēji būtu visi.”

Nepieciešama labāka pieeja

Eiropas Parlaments jau ilgu laiku uzstāj uz sistēmas pārmaiņām ES finansēšanā. Reformas mērķis ir, nepalielinot ES izdevumu apjomu, atrast jaunus ieņēmumu avotus, kas nebūtu tiešās iemaksas no dalībvalstīm. Tiešās iemaksas no dalībvalstīm pirmo reizi ieviesa 1980. gada beigās kā papildinājumu budžetam, un šobrīd jau veido apmēram 80% no ES budžeta.