Ikgadējās debates par situāciju Eiropas Savienībā un uzruna notiek regulāri kopš 2010. gada, pirmās plenārsesijas laikā septembrī. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs savā uzrunā novērtē aizvadīto gadu un izklāsta prioritātes nākošajam gadam. Pēc uzrunas sākas debates ar EP deputātiem. Rakstā apkopoti politisko grupu līderu uzskati par vēlamo debašu rezultātu un ES prioritātēm.
Manfreds Vēbers (Manfred Weber, EPP, Vācija)
Eiropieši sagaida konkrētus rezultātus jautājumos, kas tiem ir vissvarīgākie: drošība, ekonomiskās situācijas uzlabošana, bērnu nākotne. Eiropai un dalībvalstīm rezultatīvi jāstrādā, lai cīnītos ar terorismu, risinātu bēgļu krīzi, radītu jaunas darbavietas un veicinātu ES izaugsmi. Pasaulei jāsadzird eiropiešu balss un Eiropas Parlaments kopā ar Eiropas Komisiju šo lomu uztver ļoti nopietni. Tas jāsaprot arī dalībvalstu valdībām - jārīkojas tagad vai nekad.
Džiani Pitela (Gianni Pittella, S&D, Itālija)
Daudz ir paveikts, bet daudz kas vēl jāpaveic. sociālistu un demokrātu grupa aicina Komisiju pastiprināt investīciju stratēģiju, ieviešot vairāk elastības ES tiesību aktos. Migrācijas problēmu risināšana jāīsteno, sekojot visiem drošības pasākumiem. Mēs vēlamies ētisku ekonomiku ar stingru nostāju pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un interešu konfliktiem. Ja ES nerīkojas saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm, tā riskē sairt.
Saīds Kamals (Syed Kamall, ECR, Lielbritānija)
Kamēr citi sauc "vairāk Eiropas iesaistes", vai "nē Eiropai", konservatīvo un reformistu grupa būs tie, kas sauc pēc "labākas Eiropas", pamatojoties uz decentralizāciju, taisnīgumu, daudzveidību un cieņu pret visām dalībvalstīm. Šie principi ir atstāti novārtā, izraisot arvien lielāku skepsi. ES ir pārāk liela, lai turpinātu centralizēt un saskaņot visu. Cilvēki vēlas risinājumus problēmām, piemēram, drošības jomā, nevis jaunas ES pilnvaras vai aģentūras. Jautāsim, kā mēs varam labāk sadarboties, nevis kā paplašināt Eiropas projektu.
Gabriele Zimmere (Gabriele Zimmer, GUE / NGL, Vācija)
Pēc Brexit referenduma viens kļuva skaidrs: ES vairs nevar tā turpināt. Bez nopietnām izmaiņām, šis projekts izgāzīsies. ES ir krīžu iedragāta un iedzīvotāju uzticēšanās institūcijām strauji krītas. Priekšsēdētājiem Junkeram un Tuskam jāsniedz atbildes šiem izaicinājumiem. Pieeja "strādājam kā parasti" vairs nav risinājums. Ja mūsu līderi nespēj risināt bezdarbu un sociālo nevienlīdzību, nerod kopīgus risinājumus migrācijas krīzei un nevar garantēt drošu nākotni mūsu jauniešiem, tad ES iznīks un līdz ar to iznīks arī tās leģitimitāte.
Rebeka Hārmsa (Rebecca Harms, Zaļie / EFA, Vācija)
Eiropas pilsoņu uzticība ir priekšnoteikums ES stabilitātei. Kā to atgūt? Aizstāvot ES un ņemot vērā iedzīvotāju šaubas. Jāpārstrādā aizsardzības un bēgļu uzņemšanas politika, jācīnās ar cēloņiem, kas aizbiedē cilvēkus, un jāsadarbojas drošības jomā vienoti visā Eiropā. Paātrinot pāreju uz ekonomiku, kādu to redz mūsu politiskā grupa, radīsies jaunas iespējas Eiropas jauniešiem un mazināsies plaisa starp pilsētu un lauku teritorijām. „Apple“ gadījums pierāda, ka ES var panākt arī nodokļu tiesiskumu Eiropā.
Deivids Borelli (David Borrelli, EFDD, Itālija)
Terorisms, Brexit, migrācijas krīze, bezdarbs, TTIIP... Viss, par ko mēs runājām 2016. gadā tiks no jauna pārrunāts arī 2017. gadā. Tomēr es gribētu dzirdēt no Junkera, ka kādu dienu mēs varēsim runāt par to, kā uzlabot iedzīvotāju dzīvi Treviso, Skandiči, Buonabitakolo, Tarano jeb - vidusmēra ES iedzīvotāja dzīvi. Jo Eiropas iedzīvotāji šo ceļu ir nogājuši kopā, neskatoties uz diviem pasaules kariem, nevis tāpēc, ka tos vienoja lielās problēmas, ar kurām bija jātiek galā, bet tāpēc, ka viņi uzticējās saviem pārstāvjiem. Tieši tādēļ ir pienācis laiks sākt runāt par uzticēšanos un cerību.
Naidžels Farāžs (Nigel Farage, EFDD, UK)
Pagājušajā gadā es ieminējos, ka ES trūkst vienprātības, bet reti kurš varēja paredzēt sāpīgos sitienus, ko tā saņēmusi pēdējo 12 mēnešu laikā. Ir migrantu krīze, katastrofa, kas pati par sevi jau pamatīgi iedragājusi ES pamatus un, protams, Brexit. Eiropas Savienība jau iepriekš ir augstprātīgi soļojusi cauri grūtiem laikiem, tomēr šī krīze tik drīz nekur nepazudīs.
Marsels Degrāfs (Marcel de Graaff, ENF, Nīderlande)
Eiropas Komiteja ir pierādījusi sevi kā nespējīgu risināt lielās krīzes, kas skārušas ES. Rezultātā Apvienotā Karaliste jau aizgājusi. Kuras valstis sekos? Jāuzlabo ES darbība un jāatrod vieta dalībvalstu kopienai, kas darbotos abpusēja labuma vārdā. Junkers nav īstais cilvēks, lai virzītu Savienību uz mērķiem.
Marija Lepēna (Marine Le Pen, ENF, Francija)
Eiropas Savienība ir sinonīms vārdam „krīze“: ekonomika, sociālo un monetāro lietu jautājumi, masu imigrācija, terorisms un dārgi izmaksājošas aģentūras, kas neko nespēj paveikt. Nekas nav darbojies vai darbojies švaki, un pro-eiropiešu aicinājumi uz federālismu padarīs situāciju vēl sliktāku.
Kā sekot līdzi debatēm par situāciju Eiropas Savienībā
Izveidotajā mājas lapā iespējams skatīties debates tiešraidē, atrast aktuālo informāciju, galveno runātāju un politisko grupu aprakstus, fotogrāfijas, tvītus saistībā ar debatēm, video un daudz citas noderīgas informācijas.
Mūsu Storify tiks iekļauta jaunākā informācija, ieskaitot citātus, fotogrāfijas un video no debatēm.
Otrdien 13. septembrī, prezidents Martins Šulcs sniegs tiešraides video interviju Parlamenta Facebook lapā. Debates par situāciju ES tiks pārraidītas tiešraidē Facebook 14. septembrī.
Uzziniet, kas deputātiem sakāms par situāciju ES, izmantojot EP Newshub.
Jaunāko informāciju savā valodā jūs varat saņemt sekojot mūsu Twitter kontiem. Debašu laikā katras politiskās grupas līderu teiktais video citātu veidā tiks publicēts Twitter kontos. Pēc debatēm svarīgākie tvīti par debatēm tiks apvienoti Twitter "mirkļos". Pievienoties tiešsaistes diskusijai var izmantojot mirkļbirku #SOTEU.