Šādas vēlēšanas notika trīs gadus vēlāk un sniedza jaunu demokrātisku leģitimitāti Parlamentam, kā arī ļāva ievēlētajiem deputātiem gūt lielākas pilnvaras Eiropas politikas veidošanā. Pilnais parakstītā dokumenta nosaukums bija “Akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās” un to parakstīja toreizējās asamblejas deviņu dalībvalstu pārstāvji.
1952. gada Parīzes līgums paredzēja iespēju rīkot tiešas vēlēšanas asamblejas deputātu ievēlēšanai, bet dalībvalstis deva priekšroku izraudzīties pārstāvjus no savu valstu parlamentiem.
Georges Spénale, toreizējais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, līguma parakstīšanas brīdī ministriem teica: "Mēs lieliski apzināmies, ka Eiropā šobrīd ir daudzas problēmas, kas var šķist daudz aktuālākas nekā institucionālā problēma. Mēs ļoti labi zinām, ka mūs no visām pusēm ietver inflācija, bezdarbs, monetāro jautājumu problēmas... Šī diena - 20. septembris iezīmē nozīmīgu dienu Kopienas valstīm, tā ir diena, kurā tiek atvērts ceļš Eiropas pilsoņiem, līdzās Eiropai un tās valstīm."