Uzņēmumi vienmēr cenšas samazināt savas izmaksas, tostarp izmaksas par darbiniekiem. Sociālā dempinga ceļā darbaspēka izmaksas tiek samazinātas, izmantojot nelegālu un ekspluatējošu "apzināti ļaunprātīgu praksi" pret darba ņēmējiem.
Viens no piemēriem, kā darbojas sociālais dempings, ir viltus pašnodarbinātie - darba devēji mudina darbiniekus sevi reģistrēt kā pašnodarbinātos, lai izvairītos no sociālajām apdrošināšanas iemaksām, kas bieži var tikt novērots, piemēram, darba vietās, kas saistītas ar dalīto pakalpojuma sniegšanu (piegādes serviss, šoferu pakalpojumi u.c.).
Sociālais dempings visbiežāk novērojams lauksaimniecības nozarē, būvniecībā, celtniecībā, ēdināšanas, transporta, veselības, aprūpes un mājsaimniecību pakalpojumu sfērās.
Tika pieņemts EP deputāta Gijoma Balas (Guillaume Balas, S&D, Francija) ziņojums, kas uz sociālo dempingu atsaucas kā uz "plašu, apzināti ļaunprātīgu praksi, lai apietu esošos Eiropas un valsts tiesību aktus".
Ziņojumā tiek aicināts veikt pastiprinātas darba inspekcijas, izveidot melno sarakstu, kurā iekļauti uzņēmumi, kas saistīti ar nopietniem pārkāpumiem (tajā skaitā t.s. pastkastīšu uzņēmumi). Tapāt ziņojumā tiek izklāstīts par Eiropas sociālās drošības karti. Šis ziņojums ir svarīgs saistībā ar plānoto Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas pārskatīšanu.
Minimālo ienākumu sistēma
Sociālais dempings, bezdarbs un zemās algas palielina nabadzības un sociālās atstumtības risku. 2016. gada septembra plenārsesijas laikā, deputāti pārrunāja minimālo ienākumu shēmas Eiropas Savienībā. Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Tomass Handels (Thomas Handel, GUE /NGL, Vācija) debatēs norādīja, ka EP jau uzsvēris: "būtu jāpiemēro adekvāts minimālais ienākums vismaz 60% apmērā no vidējās algas attiecīgajā dalībvalstī, ļaujot segt dzīvošanas pamatvajadzības, un tajā pašā laikā tas (...) palīdzētu atlabt ekonomikai (...)."
Labākam darba un privātās dzīves līdzsvaram
Atrast līdzsvaru starp darba prasībām, pienākumiem ģimenē un personīgo dzīvi ir izaicinājums, ar ko saskaras visi strādājošie, īpaši sievietes ar bērniem un cilvēki, kas rūpējas par vecākajiem ģimenes locekļiem. Deputāti pieņēma Vilijas Blinkevičiūtes (Vilija Blinkevičiūtė, S&D, Lietuva) un Tatjanas Ždanokas (Zaļie/ALE, Latvija) ziņojumu 13. septembrī.
Kā norādīja Tatjana Ždanoka: "(...) Dzīve nesastāv tikai no darba, jābūt arī laikam, ko veltīt ģimenei un personīgai dzīvei, (...)." Ziņojumā prasīts pēc tiesību aktu uzlabošanas maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumu jomā, kā arī uzsver nepieciešamību pēc elastības darbā un kvalitatīviem bērnu aprūpes pakalpojumiem.
Savukārt, Lietuvas deputāte Vilija Blinkevičiūte uzsvēra, ka: "Tēviem vairāk jāiesaistās ģimenes pienākumu dalīšanā, lai uzlabotu dzimumu līdztiesību."