EP deputāti pašlaik strādā pie ES patvēruma meklētāju sistēmas tiesību aktu pilnīgas pārveidošanas. Viņi sākuši arī apspriest Eiropas Komisijas jūlijā ierosināto ES bēgļu pārmitināšanas sistēmuno trešajām valstīm. Pilsoņu brīvību komitejas delegācija un tās vadītājs Klods Moraes (Apvienotā Karaliste, S&D), devās uz Libānu, lai labāk izvērtētu un saprastu valsts situāciju. Iepriekš delegācija devusies arī uz Kalē,Grieķiju un Turciju.
Grūtības, ar kurām nākas saskarties
Ar vairāk nekā miljons Sīrijas bēgļu un simtiem tūkstošu palestīniešu bēgļu, Libāna ir valsts ar vislielāko bēgļu skaitu uz vienu iedzīvotāju: viens no četriem iedzīvotājiem ir bēglis. "Libāna ir krietni pārspējusi pārējās ES centienus risināt un adekvāti reaģēt uz esošo bēgļu krīzi, un ir ļoti labi tikusi galā ar sarežģītiem apstākļiem," pēc apmeklējumanorādīja Moraes.
Bēgļu pieplūdums gan ir smagi skāris, piemēram, izglītību un sanitāros apstākļus. Ierobežojumi attiecībā uz darba tiesībām lielāko daļu sīriešu noved pie nabadzības. "Cilvēki dzīvo drausmīgos apstākļos, pārpildītos dzīvokļos mitinās vairākas ģimenes, lai varētu atļauties nomaksāt īri, vai arī dzīvo pazemes autostāvvietās bez ūdens, tualetes vai elektrības," sacīja Klods Moraes.
Apstākļi ir ļoti sarežģīti arī 280 tūkstošiem palestīniešu bēgļu, lielākā daļa dzīvo 12 nometnēs, piemēram, Šatila nometnē, un ir atkarīgi no UNRWA (Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūra Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos), lai saņemtu pamatpakalpojumus, piemēram, izglītību un veselības aprūpi.
Kā ES var palīdzēt?
Kopš krīzes sākuma ES ir piešķīrusi vairāk nekā 776 miljonus eiro lielu palīdzību Sīrijas un citām neaizsargātām kopienām Libānā, bet, kā norāda Klods Moraes "ES steidzami jāpieņem likumdošanas instrumenti, kas reāli strādā un var palīdzēt mazināt demogrāfisko spiedienu uz tādām valstīm kā Libāna, un novērstu turpmāku destabilizāciju reģionā."