Bijušā Izraēlas prezidenta Šimona Peresa (Shimon Peres) nāves priekšvakarā - otrdien, 27. septembrī EP deputāti kopā ar Eiropas ebreju kopienu pārstāvjiem pulcējās Eiropas Parlamentā, lai runātu par ebreju nākotni Eiropā. Vairums izteica bažas par antisemītisma pieaugumu un galēji labējo populismu Eiropā. “Ebreju draugi un kaimiņi, mēs esam kopā ar jums pret tiem, kas izplata naidu. Eiropa bez jums nav Eiropa. Eiropa ir jūsu mājas,” teica Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs.
EP priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni (Antonio Tajani, EPP, Itālija) atklājot sesiju, pauda savas bažas par ebreju skaita samazināšanos Eiropā: no 2 miljoniem 1991. gadā līdz 1,4 miljoniem 2010. gadā. Kā viņš norādīja: ”Ebrejiem jāizjūt miers dzīvojot Eiropā, viņus jārespektē kā jebkuru citu. Viņiem jābūt iespējai brīvi paust savu ticību, savu identitāti, bez uzbrukumiem par to.”
Antisemītisms, radikālais islāms. terorisms
Vairums konferences dalībnieku pauda bažas par ebreju kopienu nākotni Eiropā. “Ebrejiem nākas saskarties ar apvainojumiem, diskrimināciju un vajāšanu, dažkārt arī ar fizisku vardarbību vai pat slepkavību, kā tas notika Parīzē, Briselē vai Amsterdamā,” norādīja Francis Kalifats (Francis Kalifat), Ebreju iestāžu padomes Francijā prezidents.
Eiropas Ebreju padomes priekšsēdētājs Pinhas Goldšmits (Pinchas Goldschmidt) norādīja galvenos draudus: radikālais islāms un islāma terorisms, kā arī radikāli labējo populisma pieaugums Eiropā. Vairākums arī kritizēja Boikota, Atbrīvošanās un Sankciju (BDS, angliski - Boycott, Divestment, Sanctions movement) kustību, kas sauc anticionismu par jauno antisemītisma seju.
Antisemītisms kā drauds ES vērtībām
"Mēs ļoti kļūdāmies domājot, ka antisemītisms ir drauds tikai ebrejiem. Tas ir drauds, pirmkārt un galvenokārt, Eiropai un brīvībām, kuru sasniegšana prasīja gadsimtus", teica Britu sadraudzības virsrabīns Lords Džonatans Sakss (Lord Jonathan Sacks).
“Neviena sabiedrība, kas veicinājusi antisemītismu nav nekad spējusi uzturēt ilgstošu cilvēktiesību vai reliģisko brīvību. Sabiedrība, kuru vada naids, cenšas iznīcināt savus ienaidniekus, taču galu galā iznīcina sevi pašu,” viņš piebilda.
Iemesli optimistam
“Ir sāpīgi dzirdēt daudzus ebrejus sakām, ka viņi Eiropā vairs nevar droši dzīvot, mācīties, strādāt vai lūgties,” bet “jā, ebrejiem Eiropā ir nākotne,” norādīja Briseles galvenais rabīns Alberts Guigui (Albert Guigui). “Draudzība starp dažādām reliģijām pieaug un tā ir stipra un pamatīga,” viņš piebilda.
Franču filozofs Bernārs Anrī Levī (Bernard-Henri Levy) piekrita teiktajam, piebilstot: “Es nedomāju, ka situācija ir tik dramatiska un traģiska, kā daži to pataisa.” “1930. gadā ebreji bija vieni paši. (..) Šodien ebrejiem ir sabiedrotie,” un “es nezinu nevienu Eiropas reģionu vai institūciju, kas veicinātu antisemītismu.”
Risinājumi gaišākai nākotni
Konferences dalībnieki aicināja uz lielāku ieguldījumu izglītībā, tiesību aizsardzībā, dalībvalstu sadarbībā pret terorismu un antisemītisma uzraudzībā. Eiropas savienības Ebreju studentu prezidents Benijs Fišers (Benni Fischer) un Cecīlija Vikstrēma (Cecilia Wikström, ALDE, Zviedrija) aicināja diskusijās par ebreju kopienu nākotni Eiropā vairāk iesaistīties arī sievietes un jauniešus.
Eiropas Parlamenta loma
Eiropas Parlamenta deputāts no Spānijas Huans Fernando Lopezs Agilars (Juan Fernando López Aguilar) sacīja: “Deputātiem jāapņemas iesaistīties, cik daudz vien iespējams, caur komunikāciju, izglītību un arī likumdošanu.” Savukārt EP prezidents Martins Šulcs piebilda: “Ja mēs nevēlamies, ka Eiropa pati sevi iznīcina, mums jāsadarbojas, gan politiķiem, gan reliģiskajiem līderiem. Ja uzvarēsim cīņu par iedzīvotāju sirdīm, ja izdosies mazināt naidu, tad mums vēl ir iespēja glābt Eiropas dvēseli.”
Konference