Parīzes klimata vienošanās: "Strādājam, lai nodrošinātu ātru līguma stāšanos spēkā"

Parīzes klimata vienošanās:

Parīzes vienošanās nosaka vispārēju rīcības plānu, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, ierobežojot globālo sasilšanu zem 2°C. To 2015. gada decembrī Parīzes klimata konferencē (COP21) atbalstīja 195 valstis. Līgums stāsies spēkā 30. dienā pēc tam, kad 55 valstis, kas veido vismaz 55% no pasaules izmešiem, to ratificēs.

Vai citas valstis klimata politikā nav soli priekšā Eiropas Savienībai? Gadu desmitiem esam lepojušies ar mūsu vides aizsardzību, bet šobrīd, šķiet, mēģinām panākt ASV un Ķīnu. Kāpēc tā ir noticis? Ko Eiropas Parlaments dara, lai to labotu?

Tas notika tāpēc, ka mēs izšķērdējām daudz laika un tagad, pēc ANO Ģenerālās Asamblejas un Ņujorkas klimata nedēļas, mums ir 60 valstis, kas veido 47.7% no visiem siltumnīcefekta gāzu izmešiem un ir ratificējušas Parīzes līgumu. Mēs strādājam, lai nodrošinātu ātru līguma stāšanos spēkā un tā ratificēšanu Eiropas Savienībā. To visu mēs sākam ar pirmo Eiropas Parlamenta sperto soli - balsojumu Vides komitejā un 30. septembrī - ar balsojumu ES ārkārtas Vides padomē. Nākošnedēļ no 3.-.9. oktobrim balsosim atkal komitejā un plenārsesijā, lai gūtu gala apstiprinājumu. Savlaicīgs ES ratifikācijas lēmums būtu spēcīgs signāls un izceltu ES un dalībvalstu spēju rīkoties un to centienus turpināt risināt klimata pārmaiņas starptautiskā līmenī. Šādu iespēju nedrīkst palaist garām.

Vai varat atgādināt galvenos vienošanās nosacījumus? Ko tie nozīmēs Eiropas cilvēkiem un rūpniecībai?

Galvenais Parīzes vienošanās mērķis ir saglabāt pašreizējo temperatūras pieaugumu zem 2 grādiem. Tas nozīmē, ka mums būtiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu izmeši. Šī iemesla dēļ mēs gatavojamies daudz darīt klimata politikas likumdošanas jomā. Mēs strādājam pie rīcības attiecībā uz izmešu mazināšanu sektoros, kuriem netiek piemērota ETS (ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma), lai izlemtu, kā sekmēt mērķa sasniegšanu visās 28 dalībvalstīs.

No otras puses, mums jāstrādā pie energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jautājuma, lai samazinātu siltumnīcefektu un apturētu CO2 nokļūšanu atmosfērā, neapdraudot mūsu konkurētspēju.

Pēc COP21 mēs jau virzāmies uz vienošanās īstenošanu. Kas notiks COP22 konferencē Marakešā 7.-18. novembrī? Vai tas varētu būt vēl lielāks izaicinājums?

Marakešā visas valstis sēdīsies pie viena galda, lai sāktu vienošanās īstenošanas procesu. Mēs plānojam ievērojamu progresu vienošanās nozīmīgākajos punktos, ieviešot uzlabotu pārredzamības sistēmu, informāciju par mērķu sasniegšanas izvērtēšanu, norādes par valstu ieguldījumu, un mehānismu, kas veicinātu mērķa īstenošanu un izvērtētu saistību izpildi.

Kā Eiropas Savienība mēs esam izpildījuši savu mājasdarbu, publicējuši priekšlikumus, praksē īstenojuši likumdošanas idejas: kopīgo centienu sadalīšana, LULUCF - priekšlikums par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, arī atkritumu reforma, aprites ekonomika un emisiju kvotu sistēma ir pirmie soļi, kurus speram šajā virzienā. Tagad mums jārīkojas starptautiskā līmenī.

Džovani La Via (EPP, Itālija) ir EP COP21 delegācijas priekšsēdētājs.