Eiropas Parlamenta deputāti dod “zaļo gaismu” Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā

Pērn decembrī ANO Klimata pārmaiņu konferencē (UNFCCC) Parīzē panāktā vienošanās cīņai ar klimata pārmaiņām ir pirmais universāls, juridiski saistošs pasaules klimata līgums, kas stāsies spēkā nākamajā mēnesī - visi izvirzītie nosacījumi ir izpildīti daudz agrāk, nekā prognozēts, un Eiropas Parlaments otrdien, 4.oktobrī, vēsturiskā balsojumā atbalstīja līguma ratifikāciju no ES puses. ES pievienosies ASV, Ķīnai un Indijai, citiem globālajiem spēlētājiem un lielākajiem siltumnīcefekta gāzu izmešu veidotājiem, novembrī gaidāmajā Parīzes Klimata līguma Pušu (CMA) tikšanās Marakešā, Marokā.

Eiropas Parlaments atbalstīja Parīze Klimata lūguma ratifikāciju no ES puses ar 610 balsīm par, 38 pret un 31 atturoties.

Lai Parīzes Klimata līgums stātos spēkā, nepieciešama tā ratifikācija no vismaz 55 konvencijas Pusēm un no 55% pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu veidotājiem. Pirmais nosacījums jau ir izpildīts, un šodienas EP balsojums ļauj izpildīt arī otru nosacījumu, kas ļauj iedarbināt līguma stāšanos spēkā.

“Mūsu balsojums ir nobruģējis ceļu, lai nodrošinātu līguma atbilstību nepieciešamajam slieksnim (...) Parīzes Klimata vienošanās stāšanās spēkā mazāk nekā gadu pēc tās parakstīšanas ir ievērojams sasniegums, ņemot vērā, ka Kioto protokola gadījumā tas prasīja astoņus gadus. Šodienas balsojums nozīmē arī to, ka ES joprojām ir klimats līderis,” teica Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs, kurš ANO ģenerālsekretāra Bana Kimuna, Francijas vides, ilgtspējīgas attīstības un enerģētikas ministres un Parīzes Klimata konferences (COP21) prezidentes Segolēnas Rojālas, Slovākijas valsts sekretāra Ivana Korčoka un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda - Junkera klātbūtnē parakstīja Eiropas Parlamenta piekrišanu Parīzes Klimata līguma ratifikācijai no ES puses.

“Eiropas Savienībai ir liela pieredze, uzņemoties līdera lomu cīņā ar klimata pārmaiņām,” pimrs EP balsojuma norādīja Bans Kimuns. Viņš pateicās EP deputātiem un uzsvēra ES ratifikācijas nozīmīgumu. Viņš arī piebilda, ka cīņa ar klimata pārmaiņām ir ne tikai viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsu laikos, bet tā ir arī iespēja veidot ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku un stabilāku sabiedrību pastāvēšanu.

Vairums EP politisko grupu runātāju uzsvēra, ka šodienas balsojums pierāda, ka tikai sadarbība un kopīga jautājumu risināšana ir vienīgais risinājums globāla mēroga problēmām. Viņi arī uzstāja uz steidzamo nepieciešamību īstenot panākto vienošanos, un turpināt sarunas globālā mērogā.” “Šis ir liels kopdarba rezultāts,” un tas pierāda, ka “šodien mēs varam!” sacīja EP ziņotājs Džovanni La Via (EPP, Itālija).

Piezīmē redaktoriem

Lai Parīzes Klimata līgums stātos spēkā, nepieciešama tā ratifikācija no vismaz 55 konvencijas Pusēm un no 55% pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu veidotājiem. Līdz šim 62 Puses, kas veido 51,89% no visiem pasaules izmešiem, ir oficiāli deponējušas savus ratifikācijas instrumentus. Eiropas Savienība veido aptuveni 12% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešiem.

Līdz šim 7 ES dalībvalstis ir izpildījušas nepieciešamos procesus nacionālā līmenī: Ungārija, Francija, Slovākija, Austrija, Malta, Portugāle un Vācija. Šīs 7 dalībvalstis veido aptuveni 5% no visiem pasaules izmešiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, un, pateicoties ratifikācijai no ES puses, Parīzes Klimata līgums stāsies spēkā vienā laikā ar COP 22 Klimata pārmaiņu konferencē Marakšā, kas notiks no 2016.gada 7. līdz 18 novembrim.