Pēc CETA: ES tirdzniecības līgumi, kas tiek izskatīti

Ziņa publicēta 20.10.2016

ES valstis šomēnes apsver parakstīt brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu, bet visaptverošais tirdzniecības nolīgums (CETA) nav vienīgais, pie kā ES šobrīd strādā. Dažādi darījumi tiek izskatīti visā pasaulē, bet tie var stāties spēkā tikai tad, ja Eiropas Parlaments to apstiprina. Lasi rakstu, lai gūtu pārskatu par sarunu gaitu pie šī brīža līgumiem.

Līgumu veidi

Eiropas Savienībai ir dažāda veida līgumi ar citām valstīm. Tie var koncentrēties uz tarifu šķēršļu mazināšanu, atcelšanu vai uz muitas savienības izveidi - atceļot muitas nodokli un izveidojot kopīgu muitas tarifu ārvalstu importam.

Taču šādi līgumi neaprobežojas tikai ar tarifu mazināšanu. Tie var ietvert arī vienošanos par investīcijām un kā risināt strīdus saistībā ar investīcijām. Piemēram, gadījumos, kad uzņēmums jūt, ka valsts valdības lēmums ietekmē uzņēmuma investīcijas šajā valstī. Arī ar tarifiem nesaistīti šķēršļi ir ļoti svarīgi, piemēram, produktu standarti - ES ir aizliegusi izmantot noteiktus hormonus liellopu audzēšanā aiz bažām par veselības problēmām, ko tie var radīt.

CETA

Sarunas par CETA beidzās septembrī. Šomēnes sagaidāms, ka ES valstis to parakstīs. Tomēr, pirms tas var stāties spēkā, Eiropas Parlamentam joprojām nepieciešams to apstiprināt. Paredzēts, ka Starptautiskā Tirdzniecības komiteja balsos par tirdzniecības vienošanos decembrī. Pēc tam Eiropas Parlamenta deputātiem vēl būs jābalso par to plenārsēdē. Ja vienošanās tiks apstiprināta, CETA varētu stāties spēkā nākamgad. Ņemot vērā CETA iespējamo parakstīšanu, tas tiks apspriests ES samitā rīt un piektdien.

Bez CETA tiek gatavoti arī citi tirdzniecības līgumi.

Sarunas galā, bet vēl nav stājušies spēkā

CETA nav vienīgais tirdzniecības nolīgums, par kuru sarunas ir pabeigtas, bet kas vēl nav stājies spēkā. Citi tirdzniecības nolīgumi, kas ietilpst šajā kategorijā ir ar:

Sarunu procesā

Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) vienošanās ar ASV ir izrādījusies ļoti pretrunīga bažās par produktu standartiem un ieguldījumu strīdu risināšanu. Kopš 2013. gada jūlija jau bijušas piecpadsmit sarunu kārtas.

Āzijā sarunas turpinās ar:

Malaiziju (apmēram pusceļā, bet sarežģītākie jautājumi joprojām jārisina),
Indonēziju (nākamā sarunu kārta paredzēta 2017. gada pirmajā ceturksnī),
Taizemi (līdz šim četras sarunu kārtas, bet jaunas vēl nav ieplānotas),
Filipīnām (nākošā sarunu kārta notiks līdz gada beigām),
Japānu (iespēja, ka sarunas varētu tikt pabeigtas šogad),
Mjanmu (četras sarunu kārtas, bet nav noteikts datums nākošai kārtai),
Indiju (šobrīd sarunas nenotiek, bet diskusijas par neatrisinātajiem jautājumiem turpinās).

Latīņamerika:

Merkasūras valstis (šī brīža pēdējā sarunu kārta notika šajā mēnesī),
Meksika (otrā sarunu kārta notiks novembrī).

Vidusjūras dienvidu reģions un Tuvie Austrumi: dažādi līgumi, ieskaitot nolīgumus ar astoņām valstīm, lai palielinātu preču tirdzniecību. Sarunas notiek arī par šo līgumu paplašināšanu tādās jomās kā lauksaimniecība un rūpniecības standarti ar atsevišķām valstīm.

Šobrīd nenotiek citas sarunas par brīvās tirdzniecības līgumiem, taču ir citas sarunas, piemēram, par visaptverošu ES un Ķīnas investīciju līgumu. Tas tika uzsākts 2013. gada novembrī un šī brīža pēdējā sarunu kārta notika septembrī.

Pastāv arī pakalpojumu tirdzniecības nolīgums (TiSA) - tirdzniecības nolīgums, kuru pašlaik pārruna 23 Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) biedri, tostarp ES. Kopā iesaistītās valstis veido 70% no pasaules tirdzniecības pakalpojumiem. Šajā procesā jau bijušas 14 sarunu kārtas.

Eiropas Parlamenta loma

Kopš Lisabonas līguma 2009. gadā, lai tirdzniecības līgumi stātos spēkā, nepieciešams Parlamenta apstiprinājums. Deputātiem sarunu laikā jābūt informētiem par progresu.

Parlaments jau pierādījis, ka nevilcināsies izmantot savas veto tiesības, ja pastāvēs nopietnas bažas. Piemēram, deputāti šādā veidā noraidīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) 2012. gadā.

Ats. : 20161014STO47381

« atpakaļ