Eiropas stratēģija attiecībā uz Krieviju

Ziņa publicēta 21.10.2016

ES un Krievijas attiecības jau sen ir sarežģītas, bet pēc nesenās Maskavas iesaistīšanās bombardēšanā Alepo, tās pasliktinājušās vēl vairāk. Eiropas Parlamenta deputāti stingri nosodīja Krievijas lomu Sīrijā. Šovakar Eiropadomes ES dalībvalstu vadītāji pārrunās plašāku stratēģiju attiecībā uz Krieviju. Parlaments jau iepriekš aicinājis uz "kritisku pārvērtēšanu”. Kāda ir šodienas situācija - pārskats par EP nostāju un citāti no ES - Krievijas delegācijas vadītāja Otmāra Karas.

Krievijas loma Sīrijā

Savā rezolūcijā Parlaments pirms divām nedēļām stingri nosodīja zvērības Sīrijā un "aicināja visas konfliktā iesaistītās puses, it īpaši Krieviju un Asada režīmu, apturēt visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem." Kopš tā laika saspīlējums starp Krieviju, ES un ASV ir audzis, ņemot vērā, ka Krievija turpina militāri atbalstīt Asada režīmu un bombardēšanu Alepo. Šovakar ES samitā meklēs veidus, kā rīkoties saistībā ar Krieviju, kamēr pirmdien ārlietu ministri uzsvēra, ka Sīrijas konfliktā nav iespējams militārs risinājums, taču jāmeklē politisks risinājums.

Sankcijas kā atbilde uz Krimas aneksiju

ES 2014. gada martā noteica ekonomiskās un diplomātiskās sankcijas pret Krieviju, reaģējot uz Krievijas aneksiju Krimā un tās iesaistīšanos karā Ukrainā. Krievija uz to atbildēja, aizliedzot apmēram pusi no ES pārtikas un lauksaimniecības produktu importa.

“Mierīgs konflikta risinājums Ukrainā prasa Minskas līguma īstenošanu un līdz ar to - cieņu pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti,” norādīja ES - Krievijas Parlamentārās sadarbības komitejas delegācijas vadītājs Otmārs Karas (Othmar Karas, EPP, Austrija). “Tā kā Minskas līgums netiek īstenots, nevar būt ne runas par sankciju dzēšanu un “bizness kā parasti” ES un Krievijas attiecībās,” viņš piebilda. Eiropas Parlaments uzskata, ka saglabāt dalībvalstu vienotību šajā kontekstā ir “absolūta prioritāte”.

Samazināt enerģētisko atkarību no Krievijas

Parlaments atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus enerģētikas savienībai, kā veidam, lai mazinātu atkarību no Krievijas enerģijas importa, kas saskaņā ar rezolūciju “ir pierādījies esam neuzticams partneris un kas izmanto enerģijas piegādi kā politisku ieroci”. Šajā sakarā Parlaments aicina uz solidaritāti, jo vairākas valstis ir gandrīz pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes importa.

Neitralizēt propagandu

2015. gada jūnijā eirodeputāti pauda bažas par Krievijas finansējumu radikāļu un ekstrēmistu partijām Eiropas Savienībā, kā arī norādīja, ka Krievija ierobežo preses un interneta brīvību, vienlaikus iesaistoties propagandā un dezinformācijā, kas vērsta pret ES.

"Es pilnībā atbalstu ES iniciatīvu risināt Krievijas pašreizējo dezinformāciju un propagandas karu. Tas nenozīmē iesaistīties pretuzbrukuma propagandā, bet gan ieviest skaidrību par faktiem,” sacīja Otmārs Karas, atsaucoties uz neseno Ārlietu komitejas ziņojumu. Krievijas valdība, pēc eirodeputātu domām, agresīvi izmanto plašu instrumentu klāstu, kā piemēram, ideju laboratorijas, daudzvalodu TV stacijas, sociālos medijus un interneta troļļus.

Meklējot konstruktīvas attiecības

"Eiropas Savienībai ir jāpaliek vienotai un stingrai, no jauna apstiprinot starptautisko tiesību principus, tajā pašā laikā paliekot atvērtai izmantot katru iespēju dialogam," sacīja Otmārs Karas par to, kā viņš redz turpmākās attiecības starp ES un Krieviju, lai risinātu kopīgās globālās problēmas. "Mums jāstiprina tiešus personiskus kontaktus un saziņu ar Krievijas sabiedrību," viņš piebilda.

Ats. : 20161014STO47354

« atpakaļ