Budžeta ziņotājs Jens Geiers: Brexit jau tagad ietekmēs 2017. gada ES budžetu

Ziņa publicēta 22.10.2016

Britu referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības notika jūnijā un varētu negatīvi ietekmēt jauno 2017. gada ES budžetu. Taču Eiropas Parlaments strādā pie veidiem, kā ES varētu risināt šo situāciju. Tā intervijā norāda budžeta komitejas ziņotājs Jens Geiers (S&D, Vācija). 26. oktobra plenārsēdē Parlaments balsos par nostāju attiecībā uz 2017. gada ES budžetu.

Jau tagad ir skaidrs, ka Brexit referenduma rezultāts negatīvi ietekmēs ES budžetu no nākamā gada, jo Lielbritānijas mārciņas vērtība samazinās. Vai varat nosaukt arī citus piemērus?

Interesants jautājums ir, kā Padomes valdības tiks galā ar šo situāciju. Šobrīd viņiem jālemj par trīs ļoti nepatīkamām iespējām. Viena no tām ir lūgt britu valdībai vairāk naudas. Es nedomāju, ka par šo variantu būtu pozitīvas atsauksmes. Otra iespēja ir lūgt citām dalībvalstīm veikt lielāku ieguldījumu, lai mēs varētu līdzsvarot šo mākslīgo deficītu, kas radies no mārciņas vērtības krišanās. Šādu scenāriju noteikti nevēlēsies dalībvalstis. Trešā iespēja, kurai arī es dodu priekšroku: daudz naudas budžetā ienāk no, piemēram, sodanaudām un parasti šo naudu nav atļauts izmantot. Tā tiek iekasēta un vēlāk atgriezta dalībvalstīm. Mēs varētu izmantot iekasēto naudu, lai segtu zaudējumus.

Es biju pārliecināts, ka Brexit ietekmēs budžetu tikai tad, kad mēs jau zināsim, kā tieši Brexit izpaudīsies, bet, kā jau šobrīd redzams, ir negaidītas situācijas, ar kurām mums tagad jātiek galā.

Vēl cita problēma ir korekcijas. Ja briti izstājas no ES, viņiem būs jālemj, kurās politiskajās jomās tie vēlas sadarboties. Piemēram, ja viņi vēlas sadarboties izpētes jomā, kas būtu abpusēji izdevīgi gan ES, gan Lielbritānijai, viņiem nāktos dot ES naudu, lai finansētu Eiropas pētniecības politiku. Lai sadarbotos, viņiem tagad būtu jāmaksā. Saprotams, ka mēs nedosim vēlreiz viņiem korekcijas. Bet korekcijas citām valstīm tiek aprēķinātas, pamatojoties uz to, kāda tā ir britiem. Tas nozīmē, ka, ja korekcijas britiem mazinās, tas pats notiek arī ar citu valstu korekcijām. Tas būs interesants aspekts sarunās par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) nākošajam periodam - pēc 2020. gada: Kā mēs tiksim ar to galā?

Atgriežoties pie 2017. gada budžeta skaitļiem, jūs ierosināt budžetu ar 161,8 € miljardiem, kas ir par 4,13 € miljardiem vairāk nekā sākotnējā Komisijas priekšlikumā, un arī vairāk nekā 157,4 € miljardi, kurus jūs ierosinājāt pagājušajā gadā. Kāpēc nepieciešams palielināt nākamā gada budžetu?

Pagājušā gada budžetam bija jātiek galā ar divām krīzēm, kas mums ir Eiropā - migrācijas un ekonomikas krīzes. Situācija nav kļuvusi labāka, un mēs cenšamies mācīties no Brexit. Cilvēki vēlas redzēt rezultātus un mēs nevaram izdarīt vairāk ar mazāku naudu. Tas nozīmē, ka mums jāpierāda, ka Parlaments ir apņēmies darīt vairāk krīzes jautājumos.

Parlamenta nostāja ir atjaunot sākotnējo budžetu infrastruktūrai (Eiropas infrastruktūras saslēgumu sistēma) un pētniecībai (Horizonts 2020), kam dalībvalstis samazināja finansējumu. Kāpēc tas Parlamentam ir svarīgi?

Šie samazinājumi tiek veikti, lai mobilizētu naudu ESIF (Eiropas stratēģisko investīciju fonds), taču pētījumi ir būtiski inovācijām un Eiropas saslēgumu sistēma ir rīks, kas tiešā veidā rada investīcijas infrastruktūrai. Mēs domājam, ka papildu nauda ESIF jānāk no pārskatītās DFS.

Pēc tam, kad Parlaments pieņems savu nostāju plenārsēdē, būs 3 nedēļu ilgs samierināšanas process ar Padomi. Bet darba kārtībā nebūs tikai 2017. gada budžeta summas. Kā šīs sarunas ietekmēs DFS pārskatīšanu?

Es jau minēju, ka nauda no pārskatītās DFS varētu palīdzēt finansēt ESIF. Mēs vēlamies, lai tas pats notiek ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI), jo redzam šeit rezultātus un jauniešu bezdarba līmenis lielākajās ES valstīs krītas. Tādēļ mēs vēlamies papildus 1,5 miljardus eiro šai iniciatīvai, kas tiktu ņemti no pārskatītās DFS.

Mēs ar nepacietību gaidām Padomes nostāju (ES valstu valdības) vai arī būs ļoti grūti vienoties.

Ats. : 20161014STO47383

« atpakaļ