2015. gada kodolenerģijas vienošanās ar Irānu, kurā liela loma bija ES, iezīmēja svarīgu pagrieziena punktu valsts attiecībās ar Rietumiem. Šodien EP deputāti apspriedīs rezolūcijas projektu par ES stratēģiju attiecībā uz Irānu. Ziņojums rosina paplašināt ES - Irānas savstarpējo tirdzniecību, aicina uz ES centieniem mazināt spriedzi starp Teherānu un Rijādu, un mudina pārtraukt izmantot nāvessodu. Uzziniet vairāk intervijā ar ziņojuma autoru, EP deputātu Ričardu Hovitu (Richard Howitt, S&D, AK).
Kas ir mainījies attiecībā uz Irānu? Kā ES attiecības ar šo valsti ir uzlabojušās?
Pirms trim gadiem nebija nekādas iesaistes starp Irānu un Eiropu. Daudzi uzskata, ka šī valsts attīstīja kodolieroču programmu, ko pati Irāna ir noliegusi. Bija naidīgi izteikumi par Izraēlu un citām valstīm, un situācija cilvēktiesību un demokrātijas jomā bija briesmīga.
Tā nav, ka viss ir uzlabojies, šajā ziņā ir vēl ceļš ejams. Tiek ievēlēti arvien vairāk uz reformām orientēti cilvēki. Bija kodolenerģijas vienošanās, kas ir liela uzvara Eiropas diplomātijai, kā arī personīgi ES augstajai pārstāvei Federikai Mogerīni. Arī iespēja atgriezt Irānu starptautiskajā sabiedrībā, vienlaikus strādājot, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievēroti starptautiskie likumi.
Darījums bija milzīgs ieguvums mieram un stabilitātei šajā nemierīgajā reģionā, īpaši saistībā ar humānajām katastrofām Sīrijā un Jemenā. Irānas atgriešana pie diplomātiskā galda, lai šos konfliktus risinātu, ir būtiska daļa no tā, ko jaunā stratēģija var sniegt.
Kāda turpmākā rīcība nepieciešama, lai palīdzētu ES un Irānas attiecībām jau laikus?
Nepieciešami reāli priekšlikumi sadarbībā pret terorismu. Tas ietver arī delegācijas atvēršanu Teherānā un dialoga atsākšanu par cilvēktiesībām. Piecpadsmit dalībvalstis jau nosūtījušas tirdzniecības delegācijas uz Teherānu. Pastāv lielas ekonomiskās iespējas abām pusēm, un jo īpaši es atbalstu vienošanos saistībā ar "Airbus". Tomēr cieņai pret arodbiedrībām un citām cilvēktiesībām jābūt daļai no jebkādu jaunu investīciju darījumiem.
Reāli ieguvumi ir iespējami cilvēktiesību jomā. Jau šobrīd Irānā tiek uz to norādīts un mēs ceram, ka mūsu ziņojums būs kā grūdiens šajā jomā. Mēs ļoti skaidri esam pret nāvessoda izmantošanu, bet pārtraucot nāvessoda izpildi par tikai ar narkotikām saistītiem noziegumiem, tas jau varētu samazināt nāvessodus līdz pat 80%.
Ko jūs teiktu tiem, kas nosodīja kodolenerģijas vienošanos ar Irānu?
Ir cilvēki, kuri vēlas, lai Irāna paliktu vāja un izolēta. Vienošanās pajukšanas sekas būtu Irānas atgriešanās pie kodolieroču izplatīšanas, tūlītēji draudi Persijas līča reģionā un Izraēlā. Nebūtu dialogs par cilvēktiesību uzlabošanu un galu galā Irānas cilvēki būtu lielākie zaudētāji šajā situācijā.
Vai attiecību normalizēšana ar Irānu, kas ir nozīmīgs spēlētājs Tuvajos Austrumos, var palīdzēt atrisināt šī reģiona drošības krīzes?
Mēs zinām, ka ir dziļa sāncensība starp Teherānu un Rijādu. Tas ietekmē tā saukto pastarpināto karu, kur gan Irāna, gan Saūda Arābija sponsorē bruņotas vienības, izraisot nāvi un asinsizliešanu. Ziņojumā uzmanāmies, lai neieņemtu kāda pusi, bet norādam uz Eiropas lomu, lai tuvinātu abas iesaistītās puses, un izmantotu mūsu diplomātisko ietekmi, lai mazinātu spriedzi. Eiropai ir ietekme pār Irānu tagad, kad amerikāņiem tās nav. Mēs vēlamies to izmantot, lai izbeigtu karu Sīrijā un Jemenā un virzītos uz jaunu reģionālo drošības struktūru visā Tuvo Austrumu reģionā, kas nodrošina mieru un drošību katrā valstī.
Ričards Hovits ir S&D politiskās grupas loceklis no Apvienotās Karalistes. Rezolūcijas projekts tiks apspriests pirmdienas vakarā un par to balsos otrdien.