ES budžeta vārdnīca: kā saprast biežāk lietotos terminus

Ziņa publicēta 27.10.2016

Eiropas Parlamenta deputāti 26. oktobrī balso par nostāju attiecībā uz 2017. gada budžetu un daudzgadu finanšu plāna 2014.-2020. gadam pārskatīšanu. Bet pēcpusdienā ES Revīzijas palāta sniedz savu vērtējumu par to, vai 2015. gada budžets tika adekvāti izmantots. Tā kā budžeta terminoloģija var būt sarežģīta, lasiet mūsu terminu vārdnīcu, lai izprastu budžeta pieņemšanu.

Daudzgadu finanšu shēma (DFS) - ES ne tikai pieņem attiecīgā gada budžetu, bet arī plāno labu laiku uz priekšu ar tās daudzgadu finanšu shēmu. Šis ilgtermiņa plāns izvirza prioritātes un maksimālo summu, ko ES var tērēt dažādās jomās septiņu gadu laikā.

Pašreizējā DFS aptver laika posmu no 2014. gada līdz 2020. gadam, taču saskaņā ar Parlamenta prasību, šobrīd notiek vidusposma izvērtēšana, kuras laikā tiek pārskatīts, vai DFS vienošanās joprojām ir piemērota esošajai situācijai un ierosināt izmaiņas, ja tādas nepieciešamas.

Saistības un maksājumi - Laba finanšu pārvaldība nenozīmē tikai sekot līdzi šī brīža izdevumiem, bet arī plānot, cik apņematies maksāt nākotnē. ES budžetā ir nošķirti maksājumi un saistības. Maksājumi ir konkrētajā gadā esošie maksājumi jeb rēķini, bet saistības ir apņemšanās piešķirt finansējumu projektiem un līgumiem, kas var ilgt ārpus konkrētā gada rāmjiem.

Korekcija - Lielākā daļa ES budžeta naudas mūsdienās nāk tieši no dalībvalstīm kā iemaksas balsoties uz nacionālo kopienākumu katrā valstī un kā daļa no PVN ieņēmumiem. Ja valsts iemaksā ES budžetā daudz vairāk nekā tā saņem, tas var izraisīt spriedzi.

Korekcija ir veids, kā mazināt šādu budžeta nelīdzsvarotību. Zināmākā ir Apvienotās Karalistes korekcija, kur AK saņem 66% sava ieguldījuma atpakaļ. Arī citas valstis iegūst no samazinājumiem ikgadējām iemaksām budžetā.

Eiropas Parlaments norāda, ka šādas korekcijas padara ES budžetu mazāk pārredzamu un liek dalībvalstīm budžeta sarunu laikā vairāk koncentrēties uz savām nacionālajām interesēm nevis atzīt, ka iekšējais tirgus un ES programmas sniedz labumu ikvienam. Deputāti aicina pārstrādāt budžeta finansēšanas sistēmu, lai piesaistītu jaunus ienākumu avotus.

Dalīta budžeta pārvaldība - Par lielāko daļu budžeta īstenošanā ir atbildīga Eiropas Komisija, taču tā deleģē pārvaldības funkciju dalībvalstīm saistībā ar daudziem ES fondiem un programmām. Tādējādi valsts iestādes izvēlas saņēmējus un sadala līdzekļus lauksaimniecībā, MVU atbalstīšanā vai nodarbinātības iniciatīvām. Eiropas Komisija uzrauga budžeta ieviešanu un var rīkoties, lai atgūtu nepamatoti izmaksātus līdzekļus.

Krāpniecība un pārkāpumi - ES Revīzijas palāta revidē ES budžetu katru gadu. Audita laikā revidenti var atklāt pārkāpumus budžeta realizācijā, piemēram, nepamatoti atmaksāti izdevumi vai lauksaimniecībā - gadījumi, kad pieprasīti maksājumi par lielāku zemes platību nekā tā ir patiesībā. Daži no šiem pārkāpumiem var būt saistīti ar kļūdīšanos, bet citos gadījumos var būt notikusi krāpniecība.

Savā ikgadējā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka kļūdu līmenis izdevumiem 2015. gadā bija 3,8%, kas ir zemāks nekā iepriekšējos gados, bet vēl joprojām atrodas virs noteiktā 2% līmeņa.

Budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Parlaments sniedz galīgo spriedumu, vai Eiropas Komisija un citas ES iestādes un aģentūras ir adekvāti izmantojušas savu budžetu attiecīgajā gadā. Šī procedūra zināma kā apstiprināšana un, lai pieņemtu lēmumu, Parlaments izskata Revīzijas palātas secinājumus.

Ats. : 20161024STO48384

« atpakaļ