2016. gada Saharova balvas ieguvējas ir Nadia Murada un Lamija Adži Bašara

Piešķirot šo balvu Nadiai Muradai un Lamijai Adži Bašarai "mēs parādām, ka viņu cīņa nav bijusi veltīga un ka mēs esam gatavi palīdzēt viņu cīņā pret grūtībām un nežēlību, ko veikusi tā sauktā Islāma Valsts, kuras vardarbībai daudzi cilvēki vēl joprojām ir pakļauti," uzstājoties plenārsēdē teica Martins Šulcs. "Viņas varēja aizbēgt uz Eiropu un atrast šeit patvērumu," viņš piebilda.

Nadia Murada un Lamija Adži Bašara 

2014. gada 3. augustā IS nogalināja visus vīriešus L. Adži Bašaras un N. Muradas dzimtajā Kočo ciemā Sindžarā, Irākā. Visas gados jaunās sievietes, tostarp L. Adži Bašara, N. Murada un viņu māsas tika nolaupītas un turētas verdzībā seksuālai izmantošanai.

2014. gada novembrī N. Muradai izdevās izbēgt. Viņai palīdzēja kaimiņu ģimene, kas viņu slepus izveda no IS kontrolētās teritorijas, dodot iespēju doties uz bēgļu nometni Ziemeļirākā un vēlāk nokļūt Vācijā. Gadu vēlāk, 2015. gada decembrī, N. Murada uzstājās ar saviļņojošu runu ANO Drošības padomes pirmajā cilvēku tirdzniecības jautājumam veltītajā sesijā, stāstot par pārciesto. 2016. gada septembrī viņa kļuva par pirmo UNODC labas gribas vēstnieci cilvēku tirdzniecību pārdzīvojušo personu cieņas jautājumos un ir piedalījusies pasaules līmeņa un vietēja mēroga atbalsta iniciatīvās, lai veicinātu informētību par neskaitāmu cilvēku kā tirdzniecības upuru ciešanām.

Balvai viņas izvirzīja sociālistu un demokrātu politiskā grupa. Nadia Murada tika nominēta arī no liberāļu un demokrātu apvienības.

Finālisti

Nadia Murada un Lamija Adži Bašara  bija vienas no trim 2016. gada Saharova balvas finālistēm. Uzzināt vairāk par pārējiem finālistiem - Kanu Dundaru un Mustafu Džemiļevu varat šeit.

Jau kopš 1988. gada Eiropas Parlaments ik gadu piešķir Saharova balvu par vārda un domas brīvību indivīdiem un kolektīviem, kas ievērojami sekmējuši cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību. Laureātam tiek piešķirta arī naudas balva 50 000 eiro apmērā. Pagājušajā gadā balva tika piešķirta Raifam Badavi.

Kandidātus var izvirzīt jebkura no Eiropas Parlamenta politiskajām grupām vai arī jebkuri 40 deputāti. Pēc tam Parlamenta Ārlietu un Attīstības komitejas balsojumā izvēlas trīs finālistus, savukārt galīgo lēmumu par to, kurš no viņiem saņems balvu, pieņem Eiropas Parlamenta vadītājs kopā ar politisko grupu priekšsēdētājiem (tā sauktā "Priekšsēdētāju konference").