Dzīve bēgļu nometnē var būt īpaši smaga tieši sievietēm vai bērniem. No 3. līdz 4. novembrim Sieviešu tiesību komitejas delegācija apmeklēja nometnes un bēgļu centrus Atēnās, lai izvērtētu situāciju. Pēc vizītes mēs runājām ar delegācijas vadītāju Konstanci Le Gripu (Constance Le Grip), Francijas EPP grupas deputāti. Viņa aicināja ES valstis pildīt savu apņemšanos uzņemt vairāk bēgļu, īpaši sievietes un bērnus.
Kā tieši bēgļu dzīve sievietēm ir grūtāka nekā vīriešiem? Kādi ir galvenie izaicinājumi, ar kuriem sievietēm nākas saskarties?
Nedrošība un briesmas, kas apdraud sieviešu bēgļu un migrantu fizisko un psiholoģisko integritāti, ir daudz izteiktākas nekā attiecībā uz vīriešiem. Pastāv seksuālas izmantošanas risks un risks nonākt cilvēku tirdzniecības tīklos. Tas var notikt arī jau nonākot ES, tostarp nometnēs. Nav pietiekoši liela drošība un uzraudzība. Šīm sievietēm ne vienmēr ir iespēja sevi norobežot, nav atsevišķu vannasistabu. Darbinieki ir norādījuši mums uz augsto vardarbības līmeni ģimenēs, kurām sievietes tiek pakļautas.
Un nepilngadīgie bez pavadoņa? Kā viņi tiek pieskatīti?
Lielākā daļa no viņiem dzīvo parastās bēgļu nometnēs. Dažās nometnēs nepilngadīgos mēģina apvienot grupās. Meitenes ir īpaši neaizsargātas un piedzīvo psiholoģiskas problēmas. Daudziem jauniešiem nepatīk ilgi uzturēties nometnēs un ne vienmēr viņi saprot, kāpēc tos kādam jāuzrauga un jāatbalsta, un bieži vien aizbēg no nometnēm. Tā rezultātā viņi vēl vairāk tiek pakļauti briesmām.
Grieķijai steidzami vajadzīga citu valstu solidaritāte, jo īpaši uzņemot vairāk nepilngadīgo. Jo šobrīd apstākļi nepilngadīgo uzraudzībai Grieķijā nav īpaši labi.
Jūs apmeklējāt sieviešu centru, kuras cietušas no vardarbības. Kas uz jums atstāja vislielāko iespaidu?
Mēs netikāmies ar pašām cietušajām sievietēm, bet runājām ar vadības komandu. Viņi pastāstīja, ka centrā dzīvojošās sievietes izrādījušas milzīgu gribasspēku un enerģiju, un, ja tiek atbalstītas un tiek sniegts padoms, viņas spēj risināt problēmas, ar kurām saskaras. Viņu virzītājspēks ir cerība, vēlme tikt galā ar problēmām un iesaistīties darba tirgū.
Vai ir iespējams novērtēt cilvēku tirdzniecības problēmas apmērus?
Mums nav nekādu statistikas datu un to ir ļoti grūti izsekot. Eiropas direktīva saistībā ar šo ir vai nu nepareizi ieviesta valstu tiesību aktos vai nepareizi piemērota, vai tās vispār nav.
Kā Eiropas Parlaments varētu palīdzēt kaut ko mainīt?
Parlaments jau vērsis uzmanību šai situācijai, pieņemot ziņojumu, kurā ierosina virkni konkrētu darbību Starptautiskajā sieviešu dienā. Mums pastāvīgi jāatgādina dalībvalstīm par to saistībām attiecībā uz pārmitināšanu, kur katrai valstij jāuzņemas sava daļa. Mēs vēlētos redzēt arī, kā uz vietas tiek tērēti līdzekļi problēmas risināšanai.