Drukāt

13.11. Parīzes traģēdijas gadskārta - Latvijas eiroparlamentārieši par EP paveikto un plānoto cīņai ar terorismu

Ziņa publicēta 19.11.2016
13.novembrī apritēs gads, kopš Parīzē notika traģiskais terorakts. Cīņa pret terorismu un radikalizāciju ir viena no EP prioritātēm. To, ka cīņai pret terorismu ir jābūt ES prioritātei Nr.1, norāda iedzīvotāji visās ES dalībvalstīs, arī Latvijā (ES 82%, LV 76%) - liecina EP pasūtītā Eirobarometra aptauja. Pieminot traģiskā notikuma gadskārtu, visi astoņi Latvijas eiroparlamentārieši vērtē nozīmīgākos pieņemtos un plānotos EP lēmumus cīņai pret terorismu, lai stiprinātu ES iedzīvotāju drošību.

Svētdien, 13.novembrī, apritēs gads, kopš Parīzē notika traģiskais terorakts. Cīņa pret terorismu un radikalizāciju ir viena no Eiropas Parlamenta prioritātēm. To, ka cīņai pret terorismu ir jābūt Eiropas Savienības prioritātei Nr.1, norāda iedzīvotāji visās ES dalībvalstīs, arī Latvijā (ES par galveno prioritāti to atzīst 82%, Latvijā - 76%) - tā liecina Eiropas Parlamenta pasūtītā Eirobarometra aptauja.

 

Pieminot traģiskā notikuma gadskārtu, visi astoņi Latvijas eiroparlamentārieši vērtē nozīmīgākos pieņemtos un plānotos Eiropas Parlamenta lēmumus cīņai pret terorismu, lai stiprinātu ES iedzīvotāju drošību. Komentāri pieejami gan rakstveida, gan audio formātā (podkāsti)[1].

 

Iveta Grigule, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE)

Kā zemnieks vērtē, piemēram, rezultātus cīņai ar dažādiem lauka kaitēkļiem? Nevis pēc tā, kādus plānus kalis, kādus pasākumus veicis un kādus līdzekļus ieguldījis, bet gan pēc tā, vai raža ir lielāka un kaitēkļu nodarītais posts – mazāks. Manuprāt, tas ir vienīgais veids, kā var vērtēt jebkuru darbu – tostarp arī Eiropas Parlamenta paveikto saistībā ar terorisma, vardarbības un radikalizācijas apkarošanu. Katrs pats sev var atbildēt uz diviem vienkāršiem jautājumiem – vai pēdējā gada laikā par šiem procesiem ir pamats uztraukties mazāk un vai šajā pašā laika periodā ir kaut vai kas dzirdēts par Eiropas Parlamenta aktivitātēm šai sakarā?


Sandra Kalniete, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

 

 Eiropa un pasaule ir tik ļoti mainījusies, un situācija ir kļuvusi nedroša un neskaidra. Visapkārt Eiropai ir smagi bruņoti konflikti. Mums ir jāapzinās, ka Eiropas kaimiņu stabilizēšana prasīs laiku, varbūt pat ļoti ilgu laiku. Šajā laikā tiks novērsti daudzi terora akti, diemžēl visus nekad novērst nebūs iespējams. Vissvarīgākais tagad ir padziļināt un nostiprināt sadarbību starp Eiropas valstu drošības dienestiem un veidot stingru robežu kontroli - gan gaisa, gan sauszemes, gan jūras robežu kontroli. Stiprināt mūsu pašapziņu un neļauties teroram, iebiedēšanai un ievērot līdzsvaru starp tiesībām uz dzīvību un privātumu.

 

Krišjānis Kariņš, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

 

 Parīzes un vēlāk arī Briseles notikumi norādīja uz trūkumiem dalībvalstu sadarbībā, it īpaši valstu drošības dienestu starpā un informācijas apmaiņā starp tiem. Šī gada laikā ir izdevies stiprināt dalībvalstu sadarbību drošības jomā, izveidojot ES pasažieru datu reģistru. Savukārt, šobrīd tiek pastiprināta pret naudas atmazgāšanas direktīva, paplašinot patieso labuma guvēju reģistrā iekļauto informāciju, kā arī ierobežojot anonimitāti, kuru sniedz elektroniskā nauda un tādi virtuālie maksāšanas līdzekļi kā, piemēram, Bitcoin.


Andrejs Mamikins, EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D)

 

 Politiski Eiropas Parlaments kopā ar Eiropas Komisiju dara ļoti daudz, lai tie fondi, kas jau eksistē, sniedz palīdzību vairākām valstīm Āfrikā, kā arī Sīrijā. Svarīgi, lai šie fondi turpina sniegt finanšu palīdzību, jo mums jāatjauno infrastruktūra, normāla pārvaldība šajās valstīs - Lībijā, Sīrijā. Protams, tā zināmā mērā ir maksa par Eiropas Savienības ārpolitikā pieļautajām kļūdām. Mēs esam to spiesti darīt. Un līdz ko mēs tur atjaunosim infrastruktūru un normālu dzīvi cilvēkiem, tad daļa patvērumu meklētāju varētu atgriezīsies atpakaļ dzimtenē - vai tas būtu Sīrijā, Lībijā vai kur citur. Esmu arī ticies ar vairākiem patvēruma meklētājiem gan Latvijā, gan Briselē, un zinu, ka 99,99% ir absolūti nelaimīgi cilvēki ar bērniem, jauni cilvēki bez kājām, bez rokām, jo viņi tika ievainoti, aizstāvot savu zemi - tagad viņiem nav nekā.


Artis Pabriks, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

 

Pēc Parīzes terorakta pats personīgi esmu bijis iesaistīts ES Robežas un krasta apsardzes aģentūras izveidošanā, kura uzsāka savu darbu šā gada oktobrī, bet pilnā apjomā darbosies no nākamā gada sākuma. Tās galvenais uzdevums ir migrācijas kontrole, taču aģentūra būs gatava sniegt palīdzību dalībvalstīm arī noziedzības, tajā skaitā - terorisma apkarošanā. Svarīgi nākotnē uzlabot sadarbību starp valstu drošībsargājošajām iestādēm, kas nav viegls uzdevums, jo no vienas puses jānodrošina, ka dati netiek nepamatoti krāti un apmainīti, taču, no otras puses, nodrošinot to ātru apmaiņu nepieciešamības gadījumā.

 

Inese Vaidere, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

 

Labi ir tas, ka beidzot pēc šiem traģiskajiem notikumiem tika pieņemta direktīva par Pasažieru datu reģistru. Man liekas šajā gadījumā ir absolūti lieki runāt par privātumu un privāto datu aizsardzību, jo drošība tomēr ir pirmajā vietā. Tiem cilvēkiem, kam nav ko slēpt, arī nav ko slēpt. Ja kāds ir patiesībā sašutis, tad varbūt viņam ir kas slēpjams. Mums ir arī jauns instruments atbalstam, kas varētu palīdzēt pilnveidot tā saukto Frontex. Tam ir krietni palielināti līdzekļi, kā arī dotas jaunas tiesības atgriezt bēgļus un patvēruma meklētājus, kuri šeit ieradušies nelegāli. Mēs ceram, ka šie pasākumi drošības situāciju uzlabos, lai gan darāmā ir vēl ļoti daudz.

Roberts Zīle, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR)

 

Eiropas Savienības valstu drošības politika ir bijusi un paliks dalībvalstu kompetencē. Tas nemainījās arī pēc Parīzes terora aktiem, vienīgais, kas, protams, mainījās un kam bija jāmainās, bija tas, ka uzlabojās šo dienestu savstarpējā informēšana un sadarbība, kas bija ļoti vāja. Eiropas Parlamentam šī teikšana nepiekrīt - varbūt tas ir arī ļoti labi, jo te ir daudz populistisku pieeju no kreisiem politiķiem, kuri nekad nav strādājuši un nestrādās valdībā. Varu minēt arī piemēru, ka Eiropas Parlaments, protams, bija nespēcīgs nojaukt Kalē džungļus, kas bija zināms terorisma iedīglis Eiropas Savienībā. Un tas vienīgais, ko varējām darīt, bija vairākkārt runāt par šo tematu ar Eiropas Komisiju Parlamenta plenārsēdēs un lielā mērā izdarīt arī zināmu spiedienu uz Franciju šīs nometnes nojaukt, kas beidzot ir arī izdarīts. Katrā ziņā kravu mašīnu un pārējie autobraucēji vairs nav apdraudēti, kā tas bija iepriekš.

Tatjana Ždanoka, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (Greens/EFA)

 

Es uzskatu, ka ES dalībvalstīm vispirms ir jāpārvar savs egoisms. Eiropas Savienībai ir nepieciešama centralizētā pārvaldīšana par visiem procesiem, kuri ir saistīti ar ES robežu šķērsošanu (gan iekšējo, gan ārējo robežu), kā arī tādas struktūras kā Frontex būtiskā pastiprināšana. Dalībvalstīm tas ir jāatzīst un jāpiekrīt attiecīgo regulējumu ieviešanai. Iepriekšējos divos parlamenta sasaukumos es nodarbojos ar jautājumiem, kas saistīti ar ES robežu šķērsošanu, t.sk., ar ziņojumiem par ES kopējās vīzu politikas nākotni un Šengenas līgumu. Pirms trijiem gadiem ES Padome noraidīja regulējuma normu par centralizēto kontroli Šengenas zonas iekšējās robežās, kuru piedāvājam mēs kā Eiropas Parlamenta deputāti un kura šodien būtu ārkārtīgi aktuāla. Eiropas Parlaments 18 mēnešus vilka virvi un galu galā zaudēja ES Padomei, kurā darbojas dalībvalstu pārstāvji. Nav nekādu šaubu par to, ka ir jāapkaro terorisms, vardarbība un radikalizācija. Ir jāatsakās no piespiedu migrantu asimilācijas un jārespektē dažādība, bet tajā pašā laikā ir stingri jākontrolē migrantu kopienas un organizācijas, t.sk. arī reliģiska kulta iestādes, jāatpazīst un nekavējoties jāizolē no sabiedrības tie, kas potenciāli var būt bīstami.

 

Avots: Latvijas eiroparlamentāriešu sniegtā informācija


[1] Deputātei I.Grigulei nebija iespējas noorganizēt komentāru audio formātā.

Ats. : 20161110AVI50845

« atpakaļ