Cīņa ar propagandu: "Tas ir turpinājums izmantot aukstā kara laika metodes"

Ziņa publicēta 25.11.2016

Teroristu organizāciju un atsevišķu valstu, piemēram, Krievijas propagandas mērķis ir radīt bailes un šķelt Eiropu. Šodien pēcpusdienā Eiropas Parlamenta deputāti diskutēs par pārskatu, kas prasa pēc spēcīgākiem pasākumiem pret propagandu un lielāku ES valstu sadarbību. Runājām ar ziņojuma autori, poļu EP deputāti Annu Fotigu (Anna Fotyga) par dezinformācijas ietekmi un kā ar to cīnīties. “Mums jāiegulda daudz vairāk kampaņās, lai cīnītos pret radikalizāciju,” viņa norādīja.

Kāda ir šo propagandas centienu ietekme? Ir daudz teoriju par to, kas notika ASV, bet vai propaganda var ietekmēt vēlēšanas Eiropā?

Daudz kas ir noticis kopš Krievijas agresijas Ukrainā un Krimas aneksijas. Tas bija trauksmes zvans.

No mūsu skatupunkta, Krievija sāka kropļot informāciju un ietekmēt mediju tirgu Centrālajā un Austrumeiropā jau daudz agrāk. Tas bija vistīrākais turpinājums izmantot aukstā kara metodes un līdzekļus.

Protams, tas ietekmē ES sabiedrību un citas valstis. Skaidrs, ka Krievijas propagandas mērķis ir arī ASV iedzīvotāji, izmantojot tādus ceļus kā “Russia Today”.

Kāpēc Islāma valsts centieni internetā sasniegt musulmaņu jauniešus ir tik veiksmīgi? Kā Eiropa var sevi aizstāvēt?

Diemžēl, tie nav tikai musulmaņu jaunieši. Izmantojot dažādus rīkus, viņi varēja piesaistīt dažādu paaudžu un reliģiju cilvēkus, padarot tos radikāli domājošus.

smu satikusi daudzus ES dalībvalstu ministriju pārstāvjus un lēmumu pieņēmējiem tā ir gluži vai trauma, zināt, ka viņu jaunieši varētu vērsties pret savu sabiedrību. To ir ļoti grūti pieņemt, bet mēs esam gatavi rīkoties un sākam gūt atbalstu arī Eiropas līmenī.

Pastāv tiešām sarežģīti instrumenti, lai novērtētu situāciju, un ziņojumā minēti rīki, ar kuru palīdzību identificēt nepatiesu informāciju, kā arī norādīts uz nepieciešamību aprakstīt radikalizācijas gadījumus un modeļus, un cik bieži tas traģiski izvēršas veselām ģimenēm.

Mums ir pieejami instrumenti, kas ir jebkuras ES dalībvalsts rīcībā, lai uzraudzītu sociālos medijus un radikalizācijas gadījumus. Tas, protams, prasa lielus pūliņus, taču pateicoties atvērtai sadarbībai un informācijai no galvaspilsētām, esam lietas kursā par šādām lietām.

Lai nu kā, problēma joprojām ir finansējums. Jāiegulda šajās kampaņās daudz vairāk, lai cīnītos pret radikalizāciju.

Ats. : 20161118STO51750

Atjaunināts

(

22-11-2016 - 11:55

« atpakaļ