Martins Šulcs sveica visus trīs finālistus, ieskaitot balvu ieguvušās filmas režisori Marenu Adi (Maren Ade) un viņas komandu, sakot: “Nododu savus sirsnīgākos sveicienus uzvarējušās filmas “Tonijs Erdmanis” komandai. Šī filma, kas ir tumšas komēdijas un jautras drāmas kombinācija, apraksta sarežģītas, trauslas un dažbrīd absurdas attiecības starp jaunu sievieti, kas emigrējusi, un viņas tēvu. Tā kodolīgi apraksta, kā ģimenes attiecības maina un ietekmē mūs šajā novecojošā un konkurējošā sabiedrībā. Filma nepiedāvā vienkāršas atbildes, bet caur jautrības viļņiem iedrošina mūs meklēt to, kas jāsargā un jālolo.”
Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja Silvija Kosta (Silvia Costa, S&D, Itālija) teica: “Pateicoties EP LUX kino balvai, kas devusi balsi un acis Eiropas vēsturei, Eiropas kinoteātros desmit gados ir izrādītas simts filmas. Pateicoties tulkošanai 24 oficiālajās ES valodās, daudzi neatkarīgi režisori un autori sasnieguši arī citu valstu iedzīvotājus. Balva izcēlusi Eiropas kino daudzveidību un bagātību, tās tēmas, jūtas un valodas. Ieguldīšana
Eiropas kinematogrāfijas naratīvā ir svarīgākais solis attīstot “Eiropas kultūru”, kurai mēs ticam. Mūsu apņemšanās nākotnē ir veicināt šo balvu, virzot finālistu filmas arī ārpus Eiropas, sākot no Vidusjūras reģiona valstīm.”
Pārējās divas filmas, kas tika nominētas 2016. gada finālam, bija Francijas, Tunisijas, Beļģijas un AAE kopdarbs “Atverot acis” (“À peine j´ouvre les yeux/As I open my eyes”), kuras režisore ir Leila Bouzida (Leyla Bouzid), un Francijas, Šveices kopdarbs “Mana dzīve kā ķirbjagalvai” (“Ma vie de courgette/My life as a courgette”) ar režisoru Klodu Barras (Claude Barras).
EP LUX kino balvas uzvarētāju katru gadu nosaka EP deputātu balsojumā. Eiropas Parlaments apmaksā visu trīs finālā tikušo filmu tulkošanu un subtitrēšanu 24 ES oficiālajās valodās. Turklāt uzvarējusī filma tiks pielāgota arī cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem, kā arī saņems atbalstu tās starptautiskai popularizēšanai.
EP LUX kino filmu dienu pasākuma ietvaros, kas notiek no septembra līdz decembrim, visas trīs filmas tiek demonstrētas 28 Eiropas Savienības valstīs. Filmu izrādīšanas mērķis ir veicināt Eiropas kino apriti, lai dalītos ar tā daudzveidību eiropiešu vidū, cik daudz vien iespējams, un raisītu diskusijas par nozīmīgiem jautājumiem sabiedrībā, kas atspoguļoti izvēlētajās filmās.