Manolis Kefalogiannis: "Ieejam jaunā ES - Turcijas attiecību posmā"

Ziņa publicēta 29.11.2016

Desmit gadus pēc ES - Turcijas sarunu sākuma par pievienošanos ES, 24. novembrī EP balsoja par pagaidu sarunu iesaldēšanu līdz tiks atcelti “nesamērīgie represīvie pasākumi”, kurus ieviesa Ankara, reaģējot uz neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu šovasar. Turcija uz to atbildēja ar draudiem ielaist tūkstošiem migrantu Eiropā. EP delegācijas vadītājs Turcijā norādīja: “Ieejam jaunā ES-Turcijas attiecību posmā,” piebilstot, ka “ES joprojām paliek Turcijas svarīgākais un uzticamākais partneris.”

Kāpēc Eiropas Parlaments aicina iesaldēt pievienošanās sarunas?

Kopš neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma 2016. gada jūlijā, desmitiem tūkstoši publiskā sektora darbinieku, ieskaitot militārpersonas, skolotājus, augstskolu pasniedzējus, žurnālistus un opozīcijas politiķus, ir atlaisti, aizturēti vai apcietināti.

Šīs represijas un Turcijas prezidenta Erdogana draudi ieviest nāvessodu raisījuši satraukumu Eiropas Parlamenta deputātu vidū. “Turcijai jāizbeidz milzīgais demokrātijas deficīts, īpaši pēc 2016. gada 15. jūlija apvērsuma mēģinājuma, un jābeidz apsvērt nāvessoda ieviešanu. Vēl vairāk -Turcijai jāpieņem ES vērtības un standarti, jārespektē ES acquis un jābeidz apstrīdēt tādus starptautiskos līgumus kā piemēram Lozannas līgumu,” savā paziņojumā norādīja Manolis Kefalogiannis.

24. novembrī plenārsēdē pieņemtajā rezolūcijā tiek aicināts uz pagaidu sarunu iesaldēšanu par Turcijas pievienošanos ES, kamēr tiek atcelti “nesamērīgie represīvie pasākumi”. Ziņojuma referente Kati Piri (S&D, Nīderlande) sacīja, ka “cer, ka šī ir tikai pagaidu situācija,” taču brīdina, ka “atslēga ir Turcijas valdības rokās, lai šīs sarunas tiktu turpinātas.”

Nesamērīgie represīvie pasākumi

Jau iepriekš EP deputāti norādīja, ka tas, kā valsts risinās situāciju pēc apvērsuma mēģinājuma, ir izšķirošs pārbaudījums valsts demokrātijai, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu. Viņi ir pieņēmuši rezolūciju, mudinot iestādes atbrīvot žurnālistus un mediju darbiniekus, kas aizturēti bez pierādījumiem par noziedzīgu darbību.

Atvērts dialogs?

“Mums jārunā vienam ar otru nevis jāstrīdas,” teica EP prezidents Martins Šulcs septembra oficiālajā vizītē Turcijā. Tomēr divus mēnešus vēlāk - 16. novembrī plānotā EP deputātu delegācijas vizīte uz Turciju tika atlikta saistībā ar “domstarpībām ar Turcijas varas iestādēm par tikšanās formātu”. Tas notika dienu pēc tam, kad Turcijas ES lietu ministrs Ömer Çelik apmeklēja Eiropas Parlamentu un kuram Eiropas Parlamenta prezidents pauda “iebildumus no ES attiecībā uz Turcijas atbildes rīcības samērīgumu pēc apvērsuma mēģinājuma.”

Turcijas atbilde: migrācijas vienošanās izbeigšana ar ES

Turcija uzņēmusi lielāko bēgļu skaitu pasaulē - 3 miljonus, un ir tranzītvalsts sīriešu, afgāņu un irākiešu bēgļiem, kas cenšas sasniegt Eiropu. 18. martā ES dalībvalstis un Turcija vienojās par plānu, lai izbeigtu nelegālo migrāciju no Turcijas uz ES.

Vienošanās izraisīja ievērojamu bēgļu skaita samazināšanos, kas ierodas Grieķijā no Turcijas. 2005. gadā, 885 000 cilvēku ieradās ES tieši pa šo maršrutu. No 2016. gada janvāra līdz septembrim ieradās 173 000 cilvēku.

Kā teica Kefalogiannis: “Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi, lai Turcija pilda vienošanos saistībā ar imigrācijas un bēgļu krīzi 2016. gada martā.”

Tagad, pēc EP rezolūcijas, Turcijas prezidents Erdogans draudēja atvērt vārtus un ļaut migrantiem ieiet Eiropā. Šī nav pirmā reize, kad tas notiek. Arī vasarā Turcija pieprasīja ES atcelt vīzu ierobežojumus, ko ES atteica, kamēr netiks izpildīti visi vīzu atcelšanas nosacījumi.

Šo trešdien, 30. novembrī, Turcijas ES lietu ministrs Ömer Çelik viesosies Briselē, lai tiktos ar komisāru migrācijas jaurājumos Dimitris Avramopoulos.

Ats. : 20161128STO53408

« atpakaļ