ANO īpašais sūtnis Sīrijā Stafans di Mistura (Staffan de Mistura) brīdinājis, ka Alepo austrumu daļa līdz Ziemassvētkiem var tikt nopostīta. Pēc sešus gadus ilgušā kara, Sīrijas civiliedzīvotāju ciešanas arvien aug un pēdējās dienās vairāk nekā 50 000 cilvēku ir aizbēguši no Sīrijas otras lielākās pilsētas, kā uz to aicināja valdības spēki. Intervijā pēc vakardienas tikšanās ar Parlamenta Ārlietu un Attīstības komitejām, ANO īpašais sūtnis runāja par nepieciešamību pēc politiska risinājuma.
Vai varat mums sniegt pārskatu par šī brīža situāciju Sīrijā?
Ar skumjām un šausmām mēs skatāmies uz to, kā palielinās militārie centieni novērst šo konfliktu. Cilvēki cieš jau sešus gadus un šodien vien ap 16 000 cilvēku pārceļas no Alepo austrumu daļas. No humānā viedokļa skatoties, tā ir ļoti drūma situācija.
Mums nepieciešams starptautisks spiediens, lai nodrošinātu, ka netiek turpināta smagā bombardēšana. Godīgi sakot, nav pierādījumu, ka šobrīd Krievija bombardētu Alepo austrumu daļu, to dara Sīrijas gaisa spēki. Nevaru pateikt, cik ilgi vēl būs Alepo austrumu daļa. Līdz Ziemassvētkiem, kad, iespējams, tā būs valdības kontrolē, būs jau milzīgi postījumi. Humānā palīdzība nepieciešama pirms tas notiek.
Ņemot vērā, ka ir tik daudz iesaistīto pušu, kāda ir cerība uz ticamu politisku risinājumu?
Šo misiju var uzskatīt par gandrīz neiespējamu. Ņemot vērā ģeopolitisko vidi, šķiet, gandrīz nekad nav bijis konflikts ar tik daudziem spēlētājiem - gan reģionāli, gan starptautiski, kā arī tik daudzas karojošās grupas un Daesh. Tas gan nenozīmē, ka tam nav risinājuma. Mums ir ceļvedis - rezolūcija 2254. To vajadzētu piemērot un nekad nav par vēlu. Jebkurā gadījumā, nebūs iespējams stabils militārais iznākums bez politiska risinājuma.
Attiecībā uz sarunām, ir ne tikai cerība, bet arī nepieciešamība pēc tādām. Mēs nevaram visu laiku būt militāro notikumu ķīlnieki. Atslēga slēpjas visu iesaistīto pušu, ieskaitot valdības, nopietnā gatavībā sarunāties.
Kādu lomu šobrīd spēlē Krievija? Prezidenta vēlēšanās uzvarējušais Tramps ir izrādījis interesi sadarboties ar Krieviju attiecībā uz Sīriju. Kādas tam varētu būt sekas?
Nav šaubu, ka Krievijas iesaiste ir mainījusi spēles noteikumus. Viņu oficiālā prioritāte ir, ka Sīrija nebūs vēl viena Lībija, tāpēc apvērsuma vietā nepieciešama pakāpeniska pāreja. Otrs Krievijas mērķis ir cīņa ar Daesh. Ja ievēlētais prezidents Tramps rīkojas balstoties uz to, ko teicis, un izvirza Daesh sakaušanu par prioritāti, tad esmu pārliecināts, ka viņa interese sadarbībai ar Krievijas prezidentu Putinu ir laba ideja. Mēs visi vēlamies sakaut Daesh, bet cīņā nepieciešams iekļaut politisku risinājumu.
Kādu lomu Eiropas Savienība varētu spēlēt pēc konflikta?
Eiropa ir pirmā, kuru ietekmē Sīrijas krīze. Bēgļu krīze ir kļuvusi par milzīgu problēmu politiskajai stabilitātei. Eiropai jābūt frontes līnijā un jāatbalsta ANO, kā to dara Federika Mogerīni. Tāpat Eiropa var daudz darīt attiecībā uz starpniecību ar Irānu, Saūda Arābiju un citiem reģionālajiem dalībniekiem. Vissvarīgākais aspekts ir rekonstrukcija. Neviena cita iestāde nav vairāk gatava sekmēt Sīrijas atjaunošanu. Atkal, tas balstās uz politiska risinājuma iekļaušanu. Nevis tikai sakāve vai uzvara.