Eiropas Parlaments apstiprina pārskatīto ES šaujamieroču direktīvu, lai novērstu nepilnības drošības jomā

Eiropas Parlamenta (EP) un ES Padomes sarunvedēju pērn decembrī panākto vienošanos par ES šaujamieroču direktīvu viss EP atbalstīja ar 491 balsīm par, 178 pret, un 28 atturoties.   

“Pēdējo 18 mēnešu laikā es un mani kolēģi ir strādājuši ar dažādām ieinteresētajām personām, tiesībaizsardzības iestādēm, juridiskajiem ekspertiem u.c., lai aizsargātu likumpakļāvīgo ieroču īpašnieku intereses, vienlaikus risinot drošības jautājumus. Parlaments ir veicis daudzus būtiskus uzlabojumus direktīvas tekstā. Izmaiņas, par kurām ir panākta vienošanās, novērsīs izgaismotās nepilnības un būt nozīmīgs ieguldījums mūsu drošībai, vienlaicīgi ievērojot likumpakļāvīgo lietotāju tiesības”, norādīja Vicky Ford (ECR, Lielbritānija), EP ziņotāja par šo likumprojektu.

ES dalībvalstīm būs jāievieš stingrāka “tukšo patronu” akustisko ieroču kontrole, kurus var viegli pārveidot par reāliem šaujamieročiem. Šādus ieročus izmantoja 2015.gada teroraktā žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijai.

Patlaban “tukšo patronu” šaujamieročus dažās ES valstīs var pārdot bez speciālas atļaujas, bet saskaņā ar atjaunināto direktīvu šāda veida ieročiem būs jābūt licencētiem atbilstoši tādiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz reāliem šaujamieročiem.

Pārskatītā direktīva arī stiprina noteikumus par šaujamieroču marķēšanu un precizē “dezaktivētu” ieroču statusu (nesen dezaktivētu ieroči būs jādeklarē valsts iestādēm). Pēc Eiropas Parlamenta izdarītā spiediena Eiropas Komisija apņēmās līdz 2017. gada maija beigām pieņemt pārskatītos dezaktivēšanas standartus un metodes, lai nodrošinātu, ka visi dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami.

Turpmāk būs jaunas, stingrākas kontroles noteiktiem pusautomātiskiem šaujamieročiem, kuriem ir piestiprinātu lādējamā ierīce, kas dod iespēju izšaut daudzas patronas bez atkal ielādēšanas (piemēram, īsstobra šaujamieročiem — vairāk kā 20, un garstobra šaujamieročiem - vairāk kā 10), kā arī attiecībā uz automātiskiem šaujamieročiem, kas ir pārveidoti par pusautomātiskiem. Likumpakļāvīgiem indivīdiem, kuriem patlaban pieder šādi ieroči, situācija īpašumtiesībām un glabāšanai nemainīsies, ja attiecīgā dalībvalsts tam piekrīt.

Dalībvalstis varēs piešķirt A kategorijas atļaujas noteiktām personām, piemēram, šaušanas sportistiem un rezervistiem, kā arī atzītiem muzejiem, un ārkārtas un pamatotos gadījumos - kolekcionāriem, ievērojot stingrus drošības pasākumus.

Jaunie noteikumi arī paredz, ka visa nepieciešamā informācija, lai izsekotu un identificētu šaujamieročus, būs jāreģistrē nacionāla līmeņa “Uzraudzības sistēmas”, kā arī dalībvalstīm būs jānodrošina efektīvāka informācijas apmaiņa.

Vairāk informācijas par pārskatīto direktīvu lasiet fona informācijā.

Likumprojekts vēl jāapstiprina otram ES likumdevējam - ES Padome (ministru padomei). ES dalībvalstīm būs 15 mēneši direktīvas pārnešanai nacionālajos normatīvajos aktos un 30 mēneši, lai radītu ieroču uzskaites sistēmu.

ES šaujamieroču direktīva, kas ir pieņemta 1991. gada, un grozīta 2008. gadā, nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem privātpersonas var likumīgi iegādāties un glabāt šaujamieročus vai pārvietot tos uz citu ES valsti.

Eiropas Drošības plānā 2015-2020 Eiropas Komisija (EK) apņēmās 2016.gadā pārskatīt ieroču likumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un izsekojamību, standartizētu marķēšanu un radītu vienotu sistēmu ieroču neitralizēšanai. 2015.gada teroraktu ietekmē EK nolēma paātrināt darbu pie šī jautājuma.