“Attīstītajās valstīs pārtika galvenokārt tiek izniekota piegādes un patēriņa posmā. Ikviena atbildība ir mazināt šo problēmu,” sacīja ziņotāja Biljana Borzan (S&D, HR). “Mans ziņojums aicina uz saskaņotu politisku rīcību tādos jautājumos kā marķēšana, atbildība un izglītība, jo lielākā daļa patērētāju neizprot marķējuma “ieteicams līdz” precīzo nozīmi. Turklāt mums ES likumdošanā jānovērš trūkumi, kas ierobežo pārtikas ziedošanu,” viņa piebilda. Viņas izstrādātā rezolūcija otrdien tika apstiprināta ar 623 balsīm par, 33 pret, un 20 deputātiem atturoties.
EP deputāti aicina dalībvalstis līdz 2025.gadam par 30% samazināt ES ik gadu izniekotās pārtikas daudzumu, bet līdz 2030.gadam panākt 50% samazinājumu (salīdzinot ar 2014.gadu) – mērķis, ko parlaments noteica, martā balsojot par likumdošanas priekšlikumu atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Valstu iestādēm un citām iesaistītajām pusēm būtu jāvairo patērētāju izpratne par “izlietot līdz” un “derīgs līdz” marķējumu, cita starpā pievēršot uzmanību faktam, ka pārtika ir lietojama uzturā arī pēc ieteiktā derīguma termiņa. Eiropas Komisijai būs jāizvērtē ieguvumi, atsevišķu produktu kategorijās atsakoties no derīguma dermiņa norādīšanas (gadījumos, ja tas neapdraud cilvēku veselību vai vidi).
Veicināt pārtikas ziedošanu
Komisijai būtu jārosina izmaiņas PVN direktīvā, skaidri ļaujot pārtikas ziedojumus atbrīvot no nodokļa, teikts rezolūcijā. Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds (FEAD) būtu izmantojams, lai finansētu pārtikas ziedojumu saņemšanu, transportēšanu, uzglabāšanu un izdalīšanu.
Fakti
Tiek lēsts, ka ES katru gadu tiek izniekoti 88 miljoni tonnu pārtikas – tie ir apmēram 173 kilogrami uz katru iedzīvotāju. Šāda apjoma pārtikas ražošana un pārstrāde rada apmēram 170 miljonus tonnu CO2 izmešu, un tai nepieciešams līdz 26 miljoni tonnu izejvielu.
Procedūra: nenormatīva rezolūcija