Sadarbīgā ekonomika: Eiropas Parlaments prasa skaidrākas ES pamatnostādnes

Deputāti uzsvēra nepieciešamību novērst tiesiskā regulējuma “pelēkās zonas”, kas dalībvalstīs rada būtiskas atšķirības starp valsts, reģionālajiem noteikumiem un judikatūru. Jaunie biznesa modeļi tiek izmantoti kā tūrismā (piemēram, Airbnb) vai pasažieru pārvadāšanā (piemēram, Uber), tā arī citās nozarēs.

EP deputāti ieteikumi:

• Profesionāļu un privātpersonu sniegti pakalpojumi: jānosaka kritēriji, kas ļautu nošķirt “biedriniekus” (privātpersonas, kas dažkārt sniedz specifiskus pakalpojumus) un “profesionāļus”. Vispārēji principi būtu nosakāmi ES līmenī, bet detalizētāki kritēriji (piemēram, ienākumu noteikti sliekšņi) – dalībvalstīs;
• Patērētāju tiesības: patērētājiem jāsaņem informācija par katram darījumam piemērojamo tiesisko regulējumu; sadarbīgajām platformām būtu jānodrošina efektīvas sistēmas sūdzību un strīdu izšķiršanas procedūrām;
• Atbildība: Eiropas Komisijai pēc iespējas ātri sīki jāprecizē sadarbīgo platformu atbildības režīms;
• Darba ņēmēju tiesības: visiem darba ņēmējiem būtu jāgarantē taisnīgi darba nosacījumi un pietiekama tiesību aizsardzība; platformu dalībniekiem arī jāvar gūt labums no vērtējumu un pārskatu pārnesamības, kas veido viņu digitālo tirgus vērtību;
• Nodokļi: līdzvērtīgu pakalpojumu sniedzējiem kā sadarbīgajā, tā ierastajā ekonomikā būtu jāpiemēro līdzvērtīgas nodokļu saistības; EP deputāti atbalsta inovatīvus risinājumus labākai nodokļu saistību izpildei un šī mērķa sasniegšanai aicina sadarboties arī sadarbīgās platformas.

Likumdošanai tomēr nevajadzētu ierobežot sadarbīgo ekonomiku, norādīja deputāti, nosodot atsevišķās valstīs pieņemtos lēmumus “tūristu naktsmītņu piedāvājuma samazināšanai”.

Rezolūcija tika apstiprināta ar 510 balsīm pret 60, 48 deputātiem atturoties.

EP ziņotājs Nicola Danti (S&D, IT) sacīja: “Eiropas līmeņa sadarbīgās ekonomikas stratēģija ir neaizstājama. Mērķis ir novērst atšķirīgu noteikumu piemērošanu līdzīgu pakalpojumu sniedzējiem ierastajā un sadarbīgajā ekonomikā – gan raugoties uz pieeju tirgum, gan nodokļu saistību izpildi. Tā jānodrošina godīga konkurence gan starp tiešsaistes un tradicionālo pakalpojumu sniedzējiem, gan starp pēdējiem un tā dēvētajiem “profesionālajiem patērētājiem”.”

Fakti: 2016.gadā veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka 17% Eiropas patērētāju ir izmantojuši sadarbīgās ekonomikas pakalpojumus, un 52% ir dzirdējuši par šādiem pakalpojumiem. Savstarpējā izmitināšana ir lielākais sadarbīgās ekonomikas sektors darījumu skaita ziņā, savukārt automobiļu koplietošana ir lielākais sektors platformu ienākumu ziņā.

Pieņemtā rezolūcija ir EP atbilde uz Eiropas Komisijas izstrādāto Eiropas sadarbīgās ekonomikas programmu.

Papildu informācija

Plašākai informācijai

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

Tālr.: + 371 26440185

signe.znotina-znota@europarl.europa.eu